Mitoloģija Bībelē.


  Atklāsmes Grāmata sērija.

Ģenēzes.

Vārds "Ģenēzes" nozīmē "pirmsākumus". Visas lietas var izsekot atpakaļ grāmatā Ģenēzes. Sākotnēji pasaulei bija kopīga (monoteistiska) reliģija. Politeisms sākās 1.Mozus 11, ar Babilonas ēku.


  Mitoloģija Bībelē.

Babilons, avots.


William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Pergamas Draudzes Periods.

Bābele ir Babilonas oriģinālais nosaukums. Šis vārds nozīmē: juceklis, sajukums. Faktiski to dibināja Kušs, Hama dēls, taču par spēka un diženuma karaļvalsti tā kļuva viņa dēla Nimroda, varenā mednieka, valdīšanas laikā. Saskaņā ar 1. Mozus Grāmatas 11. nodaļā rakstīto un saskaņā ar pasaulīgajiem vēstures avotiem, Nimrods bija apņēmies paveikt trīs lietas. Viņam gribējās izveidot stipru nāciju, un viņš to paveica. Viņš gribēja ieviest pats savu reliģiju, un viņš to izdarīja. Viņš gribēja padarīt savu vārdu slavenu, un arī to viņš paveica. Viņa sasniegumi bija tik milzīgi, ka visas pasaules valdību vidū Babilonas karaļvalsts tika nosaukta par zelta galvu. To, ka viņa reliģija kļuva ļoti ietekmīga, pierāda fakts, ka Svētie Raksti to pilnībā identificē ar sātanu, saskaņā ar Jesajas Grāmatas 14. nodaļu un Atklāsmes Grāmatas 17.-18. nodaļām. Un arī vēsturiski mēs varam pierādīt, ka šī reliģija pārņēma visu pasauli, un tā ir pamatā jebkurai elkdievības sistēmai un mitoloģijas tematikai, kaut arī dievu vārdi dažādās pasaules daļās atšķiras, atbilstoši šo tautu valodām. Tas, ka viņš padarīja savu un viņa sekotāju vārdu slavenu, ir skaidrs bez teikšanas, jo, kamēr vien turpināsies šis pašreizējais periods (līdz brīdim, kad Jēzus atklāsies Saviem brāļiem), viņu pielūgs un godinās, kaut arī saucot viņu citā vārdā (ne par Nimrodu), un templī, kas nedaudz atšķirsies no tā tempļa, kurā viņu pielūdza sākumā.

Tā kā Bībelē nav detalizēti atspoguļota citu tautu vēsture, būs nepieciešams veikt pasaulīgo vēstures pierakstu izpēti, lai iegūtu atbildi uz šo jautājumu: kā Pergama kļuva par Babilonas sātaniskās reliģijas troni? Galvenie informācijas avoti būs ēģiptiešu un grieķu kultūras pieraksti. Iemesls šādai izvēlei ir tāds, ka Ēģipte savu zinātni un matemātiku aizguva no kaldejiem, bet Grieķija savukārt tās pārņēma no Ēģiptes. Lūk, tā kā atbildīgie par apmācību šajās zinātnēs bija priesteri un tā kā šīs zinātnes tika lietotas kā daļa no reliģijas, tad mēs jau zinām atbildi uz to, kā Babilonijas reliģija kļuva tik ietekmīga šajās divās zemēs. Arī tā ir taisnība, - ja kādai tautai izdevās iekarot kādu citu tautu, tad ar laiku pakļāvēju reliģija kļuva arī par pakļauto reliģiju. Ir labi zināms, ka grieķiem bija tādas pašas Zodiaka zīmes kā babiloniešiem; un seno laiku ēģiptiešu pieraksti rāda, ka ēģiptieši grieķiem nodeva savas politeisma [daudzdievības-Tulk.] zināšanas. Tādā veidā Babilonas sakramenti izplatījās no tautas uz tautu, līdz tie parādījās Romā, Ķīnā un Indijā, un pat Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā mēs atrodam precīzi tādus pašus pielūgsmes pamatus.

Seno laiku vēsturnieki piekrīt Bībelei, ka šī Babilonijas reliģija pavisam noteikti nebija pasaules agrīno iedzīvotāju sākotnējā reliģija. Tā bija pirmā, kas aizgāja no oriģinālās ticības, tomēr tā nebija šī oriģinālā ticība. Tādi vēsturnieki kā Vilkinsons un Malets, pamatojoties uz senajiem dokumentiem, ir neapstrīdami pierādījuši, ka bija laiks, kad visi pasaules cilvēki ticēja VIENAM DIEVAM, visaugstākajam, mūžīgajam, neredzamajam, Kurš ar Vārdu no Savas mutes izteica visas lietas, un tās radās; un ka pēc Sava rakstura Viņš bija mīlošs, labs un taisnīgs. Bet, tā kā sātans visu, ko vien var, vienmēr izkropļos, mēs redzam, ka arī šeit viņš sagroza cilvēku prātus un sirdis tā, lai viņi noraidītu patiesību. Kā jau viņš vienmēr ir mēģinājis panākt, lai viņu pielūgtu tā, it kā viņš būtu Dievs un nevis Dieva kalps un radījums, viņš novirzīja pielūgsmi no Dieva, lai pievērstu to pats sev un tādā veidā tiktu slavēts un cildināts. Viņš, bez šaubām, piepildīja savu vēlmi - izplatīt savu reliģiju pa visu pasauli. Dievs to apstiprina Vēstulē Romiešiem: “Jo, zinādami Dievu, viņi To nav turējuši godā kā Dievu, līdz savos spriedumos viņi kļuva tukši un savā sirds tumsībā pieņēma sagrozītu reliģiju, līdz viņi pielūdza radību nevis Radītāju.” Neaizmirstiet, sātans bija Dieva radība (Rītausmas dēls [Latv. Bībele Jesajas 14:12: “Ausekļa dēls”-Tulk.]). Tādējādi mēs konstatējam, ka tur, kur cilvēku vidū reiz bija iesēta patiesība un visi cilvēki pie tās turējās, vēlāk pienāca diena, kad skaitliski milzīga cilvēku grupa novērsās no Dieva un pa visu pasauli izplatīja velnišķīgu pielūgsmes veidu. Vēsture apstiprina, ka tie Šema ciltij piederīgie, kuri turējās pie sākotnējās nemainīgās patiesības, bija stingrā opozīcijā pret tiem Hama cilts pārstāvjiem, kuri bija novērsušies no patiesības un pievērsušies velna meliem. Mums nav laika iedziļināties šajos notikumos, tas bija tikai neliels apraksts, lai jūs ieraudzītu, ka bija divas un tikai divas reliģijas un ka tā ļaunā izpletās pa visu pasauli.

Babilonā monoteisms kļuva par politeismu. Šajā pilsētā velnišķīgie meli un un velnišķie sakramenti sacēlās pret Dieva patiesību un Dieva sakramentiem (noslēpumiem). Sātans patiešām kļuva par šīs pasaules dievu un pieprasīja, lai viņu pielūgtu tie, kurus viņš bija piemuļķojis, liekot viņiem noticēt, ka viņš patiesi ir Tas Kungs.

Šī ienaidnieka daudzdievības reliģija iesākās ar trīsvienības doktrīnu. Jau toreiz sirmā senatnē radās šī ideja par “vienu Dievu trīs personās”. Cik dīvaini, ka mūsdienu teologi to nav ievērojuši, taču viņi joprojām tic trim personām Dievā, kā redzams būdami sātana apmuļķoti tieši tāpat, kā bija piemuļķoti viņu priekšteči. Lai viņi parāda mums kaut vienu vietu Svētajos Rakstos, kur ir pamatojums šādai mācībai! Vai tad nav dīvaini, ka tajā laikā, kad Hama pēcnācēji turpināja iet pa savu sātaniskās pielūgsmes ceļu, kurā bija ietverts pamatjēdziens par trim dieviem, tomēr nav ne mazākās liecības par to, ka kaut kam tādam būtu ticējuši Šema pēcteči vai ka viņiem būtu bijusi kāda ceremoniālā pielūgsme, kas būtu saistīta ar kaut ko tamlīdzīgu? Ja tik tiešām būtu trīs personības vienā Dievā, vai tad nebūtu savādi, ka ebreji ticētu tam, ka “Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir VIENS VIENĪGS Dievs”? Šema pēcnācējs Ābrahams Pirmās Mozus Grāmatas 18. nodaļā redzēja tikai VIENU Dievu ar diviem eņģeļiem.

Un tā, kā tad tika attēlota šī trīsvienība? Tā tika attēlota kā vienādsānu trijstūris - tāpat kā tas šodien ir attēlots Romā. Savādi, bet ebrejiem šāda priekšstata nebija. Kuram tad ir taisnība - ebrejiem vai babiloniešiem? Āzijā šī politeisma ideja par “trim dieviem vienā” tika attēlota kā trīs galvas uz viena rumpja, tas attēloja trīs saprātus. Indijā viņi to attēloja kā vienu dievu trīs formās. Lūk, tā taču ir visīstākā mūsdienu teoloģija. Japānā ir liels Buda ar trim galvām, līdzīgs tam, par kuru mēs tikko runājām. Bet visuzskatāmāk šo trīsvienības ideju par trīskāršo Dievu attēlo, lūk, kas: 1. Kāda veca vīra galva, kas simbolizē Dievu Tēvu; 2. Aplis, kas šajos sakramentos nozīmēja “Sēklu”, kas, savukārt, nozīmēja Dēlu; 3. Putna (baloža) spārni un aste - lūk, jums mācība par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, trīs personas Dievā, īsta trīsvienība. To pašu jūs varat redzēt Romā. Tagad atļaujiet man atkal uzdot šo jautājumu: vai neliekas dīvaini, ka velnam un viņa pielūdzējiem bija atklāts vairāk patiesības nekā ticības tēviem (Ābrahamam) un viņu pēctečiem? Vai neliekas dīvaini, ka sātana pielūdzēji par Dievu zināja vairāk nekā Dieva bērni? Tieši to mums cenšas iestāstīt mūsdienu teologi, kad viņi runā par trīsvienību. Vienkārši turpmāk atcerieties vienu: šie senatnes pieminekļi ir fakti, un arī tas ir fakts, ka sātans ir melis un melu tēvs un, lai ar kādu gaismu viņš arī nenāktu, tie vienalga ir meli. Viņš ir slepkava. Un viņa mācība par trīsvienību jau ir iznīcinājusi ļoti daudzus un iznīcinās vēl, līdz atnāks Jēzus.

Saskaņā ar vēsturi šajā Tēva un Dēla, un Svētā Gara jēdziena izpratnē pārmaiņas atnāca visai drīz. Sātans soli pa solim veda cilvēkus arvien tālāk no patiesības. Šī “uzlabotā” Dieva personības koncepcija jau bija šāda: 1. mūžīgais Tēvs, 2. Dieva Gars, kurš bija iemiesojies CILVĒCISKĀ mātē (vai tas jums kaut ko neatgādina?), 3. Dievišķs Dēls, šīs iemiesošanās auglis (Sievas sēkla [Jaunā latv. Bībelē: “Sievas pēcnācējs”-Tulk.]).

Taču tas velnu neapmierina. Viņš vēl nav panācis to, lai pielūdz viņu pašu (tas notiek tikai netiešā veidā). Tāpēc viņš cilvēkus ved vēl tālāk prom no patiesības. Caur saviem sakramentiem viņš atklāj cilvēkiem, ka, tā kā šim varenajam neredzamajam Dievam-Tēvam nerūp cilvēku darīšanas un Viņš klusē attiecībā uz to visu, no tā izriet, ka Viņu tīri labi var pielūgt klusējot. Faktiski tas nozīmē to, ka Viņš tiek ignorēts, cik daudz vien iespējams, ja ne pavisam. Šī mācība ir izplatījusies arī pa visu pasauli, un šodien Indijā var redzēt, ka šie tempļi, kas ir celti varenajam Radītājam, klusējošajam dievam, ir apbrīnojami mazā skaitā.

Tā kā nebija nepieciešams pielūgt šo tēvu-radītāju, tad, dabiski, pielūgsme pievērsās “Mātei un Bērnam” kā dievināšanas objektiem. Tāda pati mātes un dēla kombinācija bija Ēģiptē, viņus sauca Izīda un Ozīris. Indijā tie bija Izi un Išvara (ievērojiet, ka pat vārdi ir līdzīgi). Āzijā tie bija Sibilla un Deuss. Tam pašam piemēram sekoja Romā un Grieķijā, tāpat arī Ķīnā. Nu, iedomājieties tikai dažu Romas katoļu misionāru izbrīnu, kad viņi atbrauca uz Ķīnu un tur ieraudzīja attēlotu kādu sievieti ar Bērnu, un no mazuļa galvas nāca gaismas stari. Šo attēlu būtu varējuši viegli sajaukt ar to, kas atrodas Vatikānā, ja neņem vērā zināmas atšķirības sejas pantos.

Tagad mums ir pienākums noskaidrot šo mātes un bērna izcelsmi. Babilonas sākotnējā māte-dieviete bija Semiramīda, kuru austrumu zemēs sauca par Reju. Savās rokās viņa turēja dēlu, kurš, lai arī bija zīdainis, taču bija aprakstīts kā garš, spēcīgs, izskatīgs un sievietes īpaši valdzinošs. Pravieša Ecēhiēla grāmatā 8:14 viņš ir nosaukts par Tammusu. Klasiskie rakstnieki viņu sauca par Bakhu. Babiloniešiem viņš bija Ninus. Taču iemesls tam, ka viņš ir attēlots kā mazulis mātes rokās un vienlaicīgi ir aprakstīts kā varens un spēcīgs vīrs, ir tāds, ka viņu pazina kā “Vīru -Dēlu”. Viens no viņa tituliem bija “Mātes vīrs”, bet Indijā, kur šis pāris ir pazīstams kā Izi un Išvara, viņš (vīrs) ir attēlots kā mazulis, kurš zīž pats savas sievas krūti.

Lasīt pilnu kontu... Pergamas Draudzes Periods.


  Svētie Raksti saka...

Kušs dzemdināja Nimrodu; tas sāka varoņu gaitas zemes virsū.

Viņš bija varonīgs medinieks tā Kunga priekšā, kādēļ tiek sacīts: „Kā Nimrods, tik varens medinieks tā Kunga priekšā.“

Un viņa ķēniņa valsts sākums bija Babilonijā, Arakā un Akadā un Kalnē-Sineāras zemē.

1.Mozus 10:8-10



Ziņojumu centrs... Izvēlieties savu valodu un lejupielādēt bezmaksas ziņa no Brāļis Branham.


Kristus noslēpums.

Angļu biļetenu vietne.

Atklāsmes Grāmata
sērija.

Dievs un Zinātne.
- Arheoloģija.

Noķeršana prom.

 

Galvenās vēstījuma
mācības.

Labās ziņas.
Jēzus nomira par
taviem grēkiem.

Ūdens kristības.

 
 

Pārdabisks mākonis.

Uguns pīlārs.

Šekīna Dieva godība.

Kaps ir tukšs.
Viņš ir dzīvs.

Priekšgājēji.

Dievs ir Gaisma.

Dieva nosaukumu.

Dzīves vārdu sērija.

Septiņas baznīcas vecumu.

Septiņiem Zīmogiem.

Dievība paskaidroja.

Mūsu ziņu saraksts.

Kristietis pastaiga
sērija.

Pierādījumi par plūdi.

Laika beigās sērija.

Akti pravieša.

Sākotnējais grēks.
Vai tas bija ābols?

Mitoloģija.
Babilons, avots.

Redzējums Patmas
salā.

Nikolaītu mācības.

 

Noasa Šķirsts.

Pašreizējais pētījums.

Bībeles Ģeoloģija.

 

Noslēpums Babilons.

Arheoloģija.
Sodomas un Gomoras

Eņģelis parādās.

Balss no zīme.

Dievs un Zinātne.
Dinozauru mīts.

Pravieša Nosargāšana.

 

Zemestrīces spriedums.

 

Šodien šie Raksti
izpildījušies.

Klikšķiniet uz attēla, lai lejupielādētu pilna izmēra attēlu vai PDF.


Acts of the Prophet.

(PDF Angļu)

The Two Babylons

by Rev Alexander Hislop.
(PDF Angļu)

Pirms...

Pēc...

Mans dzīvesstāsts.
William Branham.

(PDF)

Kā pie manis atnāca
eņģelis...
(PDF)