Sākotnējais grēks. Vai tas bija ābols?
(Stāsts par Čūskas sēklu.)

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Efezas Draudzes Periods.

Atklāsmes 2:7,
"...tam, kas uzvar, Es došu ēst no Dzīvības Koka, kas ir Dieva paradīzes vidū.” [Latv. Bībele: “...Dieva paradīzē”-Tulk.]"

Tā ir gaidāmā atlīdzība visiem uzvarētājiem visos periodos. Kad būs izskanējis pēdējais sauciens uz cīņu, kad būs nolikts mūsu bruņojums, tad mēs atpūtīsimies Dieva paradīzē un mūsu daļa būs Dzīvības Koks, uz visiem laikiem.

“Dzīvības Koks.” Vai tad tas nav brīnišķīgs izteiciens? Trīs reizes tas ir minēts Pirmajā Mozus grāmatā un trīs reizes Atklāsmes grāmatā. Visās sešās vietās tas ir tas pats koks, un visur tas simbolizē vienu un to pašu.

Bet kas tad ir šis “Dzīvības Koks”? Nu, visupirms mums vajadzētu zināt, ko simbolizē pats vārds “koks”. Ceturtajā Mozus grāmatā 24:6 Bileāms, aprakstot Israēlu, sacīja, ka viņi bija “kā alvejas koki, ko Tas Kungs pats ir stādījis”. Viscaur Svētajos Rakstos koki apzīmē cilvēkus, kā tas ir teikts pirmajā Psalmā. Tādējādi šim Dzīvības Kokam ir jābūt Dzīvības Personai, bet tas ir Jēzus.

Un tā, Ēdenes Dārza vidū atradās divi koki. Viens bija Dzīvības Koks, bet otrs bija Laba un Ļauna Atzīšanas koks. Cilvēkam bija jādzīvo caur Dzīvības Koku; bet viņš nedrīkstēja pieskarties tam otram kokam, jo tad viņš mirtu. Taču cilvēks nobaudīja no šī otra koka un, kad viņš to izdarīja, tad viņā caur viņa grēku ienāca nāve, un viņš tika atšķirts no Dieva.

Un tā, šis koks tur Ēdenes Dārzā, šis Koks, kurš bija dzīvības avots, bija Jēzus. Jāņa Evaņģēlijā no sestās līdz astotajai nodaļai Jēzus runā par Sevi kā par Mūžīgās Dzīvības avotu. Viņš nosauca Sevi par Maizi no debesīm. Viņš runāja par Sevis atdošanu un ka, ja cilvēks no Viņa ēdīs, viņš nekad nemirs. Viņš apgalvoja, ka Viņš pazina Ābrahamu, un, ka pirms vēl Ābrahams tapa, Viņš BIJA. Viņš pravietoja, ka Viņš Pats dos viņiem dzīvo ūdeni un ka ikvienam, kurš šo ūdeni dzers, vairs nekad neslāps, un viņš dzīvos mūžīgi. Viņš parādīja sevi kā VARENAIS “ES ESMU”. Viņš ir šī Dzīvības Maize, šī Dzīvības Aka, šī Mūžīgā Persona, šis DZĪVĪBAS KOKS. Viņš bija tur Ēdenē, dārza vidū, tāpat kā Viņš būs Dieva paradīzes vidū. Ir tādi, kas uzskata, ka šie divi koki bija vienkārši vēl divi koki, kas bija līdzīgi visiem pārējiem kokiem, kurus šajā dārzā bija ielicis Dievs. Taču tie, kas studē uzmanīgi, zina, ka tā tas nav. Kad Jānis Kristītājs pasludināja, ka cirvis jau ir pielikts pie visu koku saknēm, viņš nerunāja par parastajiem kokiem, bet gan par garīgajiem principiem. Lūk, pirmajā Jāņa vēstulē 5:11 ir teikts: “Un šī ir tā LIECĪBA, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā.” Jāņa Evaņģēlijā 5:40 Jēzus teica: “Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” Tādā kārtā šī liecība, Dieva Vārds, skaidri un gaiši izskaidro, ka DZĪVĪBA, MŪŽĪGĀ DZĪVĪBA atrodas Dēlā. Nekādas citas vietas nav. Pirmā Jāņa vēstule 5:12: “Kam Dēls ir, tam ir DZĪVĪBA, kam Dieva Dēla nav, tam NAV dzīvības.” Lūk, tā kā šo liecību nedrīkst izmainīt - tai ko pielikt vai no tās ko atņemt - tādā gadījumā tā nemainīgi apgalvo, ka DZĪVĪBA ATRODAS DĒLĀ. Ja jau tas ir tā, tad šim KOKAM, kas atradās DĀRZĀ, IR JĀBŪT JĒZUM.

Labi. Ja jau šis Dzīvības Koks ir persona, tad Laba un Ļauna atzīšanas koks ARĪ ir persona. Citādi nemaz nevar būt. Tādā veidā šī Taisnīgā persona un šī Ļaunā persona tur stāvēja plecu pie pleca Ēdenes Dārza vidū. Ecēhiēla 28:13: “Tu (sātan) biji Ēdenē, Dieva dārzā.” Lūk, kur mēs saņemam šo patieso atklāsmi par “Čūskas sēklu [pēcnācēju]”. Šeit ir tas, kas patiesībā notika Ēdenes Dārzā. Vārds saka, ka Sātans pievīla Ievu. Patiesībā sātans viņu paveda. Pirmajā Mozus grāmatā 3:1 ir teikts: “Bet čūska bija visviltīgākais [Angļu Bībelē vārds ”čūska“ ir vīriešu dzimtē-Tulk.] no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis.”

Šis zvērs bija tik līdzīgs cilvēciskai būtnei (kaut arī tas bija tikai dzīvnieks), ka viņš spēja domāt un runāt. Viņš bija stāvus staigājošs radījums, kaut kas pa vidu starp šimpanzi un cilvēku, taču tuvāks cilvēkam. Viņš bija tik līdzīgs cilvēkam, ka viņa sēkla varēja sajaukties un sajaucās ar to, kas no sievietes, un viņa kļuva grūta. Kad tas notika, Dievs čūsku nolādēja. Viņš izmainīja katru čūskas ķermeņa kaulu tā, ka viņam jau nācās ložņāt kā čūskām tagad. Lai zinātne mēģina darīt visu, ko vien vēlas, taču šo pazudušo ķēdes posmu tai neatrast, Dievs par to parūpējās. Cilvēks ir gudrs, un viņš redz cilvēka radniecību ar dzīvnieku, un viņš mēģina to pierādīt ar evolūcijas palīdzību. Nekādas evolūcijas vispār nav, taču notika cilvēka un dzīvnieka sajaukšanās. Tas ir viens no Dieva noslēpumiem, kurš ir bijis apslēpts, bet nu tas ir atklājies. Tas notika toreiz Ēdenes vidū, kad Ieva novērsās no Dzīvības, lai pieņemtu Nāvi. Pievērsiet uzmanību tam, ko Dievs viņiem pateica šajā dārzā. Pirmā Mozus grāmata 3:15, “Un es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu sēklu un viņas Sēklu! [Angļu valodā vārds ”seed“ jeb ”sēkla“ nozīmē ”pēcnācējs“; jaunajā Latv. Bībelē tiek izmantots vārds ”pēcnācējs“, bet vecajā Bībeles tulkojumā vārds ”dzimums“, piem. Gal.3:16, 1.Moz.22:18.- Tulk.] - viņš tev sadragās galvu, bet tu viņam sadzelsi papēdi!”

Ja mēs uzticamies Vārdam, kas saka, ka sievietei bija Sēkla [Pēcnācējs], tad arī čūskai noteikti bija jābūt sēklai. Ja sievas Sēkla [Pēcnācējs] bija vīriešu kārtas bērns, kas atnāca bez vīrieša līdzdalības, tad čūskas sēklai [pēcnācējam] ir jābūt pēc tā paša parauga, un tātad - ir jāpiedzimst citam tēviņam, bez cilvēka-tēviņa starpniecības. Katrs studējošais zina, ka Sievas sēkla bija Kristus, Kurš atnāca ar Dieva starpniecību, bez cilvēciskiem dzimumsakariem. Tāpat ir labi zināms, ka šis paredzējums par čūskas galvas sadragāšanu īstenībā bija pravietojums, kas pateica, ko pie krusta pret sātanu paveiks Kristus. Tur uz krusta Kristus sadragāja sātana galvu, kamēr sātans sadragāja Tā Kunga papēdi. Šī Svēto Rakstu daļa ir atklāsme par to, kā zemē tika iesēta sātana burtiskā sēkla. Tāpat evaņģēlista Lūkas pierakstos 1:26-35 ir precīzi izklāstīts tas, kā sievas Sēkla [Pēcnācējs] materializējās, bez vīrieša starpniecības.

“Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: ”Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!“ Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis: kas tas par sveicienu? Un eņģelis sacīja: ”Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: JĒZUS. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.“ Bet Marija sacīja eņģelim: ”Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos.“ Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: ”Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.“”

Gluži kā sievas Sēkla burtiskā nozīmē bija Dievs, Kurš atveidoja (reproducēja) Pats Sevi cilvēciskajā miesā, tā arī čūskas sēkla bija tā tiešā metode, caur kuru sātans atklāja, kā atvērt šīs durvis ieiešanai cilvēku dzimumā. Sātans nevarēja atveidot sevi tā, kā Sevi atveidoja (reproducēja) Dievs (jo sātans ir tikai RADĪTA garīgā būtne), tāpēc 1. Mozus grāmata stāsta par to, kā viņš izveidoja savu sēklu un ievadīja jeb injicēja sevi cilvēku dzimumā. Tāpat atcerieties, ka sātans tiek saukts par “čūsku”. Tagad mēs runājam par viņa sēklu jeb viņa injicēšanos cilvēku dzimumā.

Vēl pirms Ādams miesīgi atzina Ievu, čūska jau bija viņu atzinis. Un šīs darbības rezultātā piedzima Kains. Kains bija (piedzimis no, radies no) no šī “Ļaunā” (Pirmā Jāņa vēstule 3:12). Svētais Gars Jānī nevarētu vienā vietā nosaukt Ādamu par “Ļauno” (jo tieši tas viņš būtu, ja viņš būtu Kaina tēvs), bet citā vietā nosaukt Ādamu par “Dieva Dēlu”, par kādu viņš bija radīts (Lūkas Evaņģēlijs 3:38). Kains pēc sava rakstura bija tāds pats kā viņa tēvs - nāves nesējs, slepkava. Viņa atklātā nepakļaušanās Dievam, satiekoties ar Visuvareno, saskaņā ar Pirmo Mozus grāmatu 4:5,9,13-14, parāda viņa absolūti necilvēciskās īpašības, kuras, šķiet, pārspēj jebkuru aprakstu Bībelē par sadursmi starp sātanu un Dievu. “Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni. Un Dievs sacīja uz Kainu: ”Kur ir Ābels, tavs brālis?“ Tas atbildēja: ”Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?“ Tad Kains sacīja Dievam: ”Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest. Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un Tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus.“”

Pievērsiet uzmanību, cik precīzi Dieva pierakstos ir atainota Kaina, Ābela un Seta piedzimšana. Pirmā Mozus grāmata 4:1-2: “Tad cilvēks atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: ”Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību.“ Un vēl viņa dzemdēja tā brāli Ābelu...” Pirmā Mozus grāmata 4:25: “Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu un nosauca tā vārdu: Sets...”

Piedzima TRĪS dēli no DIVIEM miesīgas atzīšanas aktiem no Ādama puses. Tā kā Bībele ir precīzs un pilnīgs Dieva Vārds, tad tā nav kļūda, bet gan fakts, lai mūs apgaismotu. Tā kā no DIVIEM Ādama aktiem piedzima TRĪS dēli, ir NEPĀRPROTAMI saprotams, ka VIENS no šiem trim bērniem NEBIJA Ādama dēls. Dievs to ir pierakstījis tieši šādā veidā, lai mums kaut ko parādītu. Patiesība šeit slēpjas tajā, ka Ievas klēpī bija DIVI dēli (dvīņi) no ATSEVIŠĶĀM apaugļošanas reizēm. Viņa gaidīja dvīņus, Kaina ieņemšana notika neilgi pirms Ābela ieņemšanas.

Lasīt pilnu kontu... Efezas Draudzes Periods.

Lejupielādēt (PDF Angļu)... The Serpent Seed

Dieva bērnus un sātana bērnus var pazīt tā: ikkatrs, kas nav taisnīgs, nav no Dieva, tāpat arī tas, kas nemīl savu brāli.

Jo šis ir tas vēstījums, ko dzirdējāt no sākuma, lai jūs viens otru mīlētu.

Ne tā kā Kains, kas bija no ļaunā un nonāvēja savu brāli. Un kādēļ viņš to nonāvēja? Tādēļ, ka viņa darbi bija ļauni, bet viņa brāļa - taisnīgi.

1.Jāņa 3:10-12