Eņģelis komisija.

Pearry Green.

Viens no Pāvila dīvainākajiem pieredzes attiecās debesu apmeklējumi, kas notika kad viņš tika nosūtīts uz Romu kā ieslodzītais, saskaņā atbild kapteinis romiešu karavīru. Pirms viņi sākās no Krētas, Pāvils bija teicis kuģa kapteinim ka viņiem nevajadzētu burāt. Bet kapteinis ir cilvēks no jūras, uzskatīts, ka viņš zināja, plūdmaiņas, vēja apstākļi, laika ziņas, un jūra labāk nekā Pāvils, tāpēc viņš aizbraucām vienalga. Viņi bija tikai dažas dienas no salas kad viņus uzbruka sīva vētra. Viņi meta piederumi un kravu pār bortu padarīt kuģi sver mazāk citādi tas izlietne un visi bojā. Pāvils bija kluss kādu laiku līdz, kā mēs lasām Apustuļu 27:21-22,

21 Tā kā viņi ilgi nebija ēduši, Pāvils nostājās viņu vidū un sacīja: Vīri, jums vajadzēja mani paklausīt un neatstāt Krētu. Tad jūs izsargātos no šīm grūtībām un zaudējumiem.
22 Tagad es jums atgādinu: nezaudējiet drosmi, jo neviens no jums bojā neies, tikai kuģis.

Jums būs jāatzīst, ka tas bija ļoti dīvains paziņojums lai cilvēks, pats ieslodzītais, taisīt tiem, kas ir atbildīgi par kuģi. Kad visi bija baidoties par savu dzīvību, viņš saka, ka viņiem vajadzēja klausījās viņu, bet tagad viņiem jābūt labā noskaņojumā, jo neviens nebūtu iet bojā, lai gan kuģis tiktu zaudēts. Kādā autoritātē tāds cilvēks kā Pāvils, ieslodzītais, runāt šādu paziņojumu? Dzejolis 23 saka:

23 Jo šinī naktī man piestājās Dieva eņģelis, kam es piederu un kam kalpoju,
24 Sacīdams: Nebīsties, Pāvil, tev jāstājas ķeizara priekšā un, lūk, Dievs tev dāvājis visus, kas kopā ar tevi brauc.
25 Tāpēc, vīri, nezaudējiet drosmi, jo es ticu Dievam, ka tā notiks, kā man tika sacīts.

Tagad kāpēc Pāvils runāja ar šādu autoritāti? Tas bija tāpēc, ka Dievs sūtīja eņģeli stāvēt pie viņa un Pāvils runāja vārdus, ka šis eņģelis viņam pateicu. Tā kā eņģelis bija Dieva vēstnesis, Pāvils varēja teikt: „šādi saka Dievs,”
-----

Pēc Brālis Branham dīvainās agrīnās dzīves, pēc viņa konversijas, gadi garām, un viņš kalpoja Dievam pēc iespējas labāk kā mācītājs un strādnieks Dieva valstībā. Viņš pat ieņēma darbu kā spēļu vadītājs Indiānā. Sākums tam, kas bija milzīgas pārmaiņas savā dzīvē un kalpošanā notika 1946. gada marta sākumā, kad viņš atgriezās mājās pusdienās un staigāja zem kļavas koka priekšējā pagalmā viņa mājās, gada 8. ielas Jeffersonville, Indiānā. Kā viņš pagājis zem koka, viņš stāsta mums, ka ir varens, brāzmains vējš stājās koku. Tā hit augšpusē kļavas koka un viņam šķita, ka koks būtu atrauta. Milzīga ietekme izraisīja viņu grīļoties. Viņa sieva un citi skrēja uz viņu, domājot, ka viņš bija saslimis. Viņš vērsās pie viņas un teica šos vārdus: „Vairāk nekā divdesmit gadus man nav bijusi iespēja saprast šo ministriju, šī dīvaina sajūta par sevi. Es nevaru iet uz kā šis. Man ir jāsaņem atbilde.”
-----

Ņemot veido viņa prātā, un norādīja viņa nodomus, Brālis Branham devās vien meklēt Dievu kādā slepenā vietā, apņēmies zināt atbildi un atrast mieru viņa sirdī par šo dīvaino sajūtu un šīs parādības.
-----

Brālis Branham gulēja uz viņa sejas alā Dieva priekšā. Kad viņš bija lūdzis savu sirdi sirsnībā lūdzot Dievu, viņš teica, ka viņš sēdēja uz augšu un gaidīja atbildi. Viņš tikko tur sēdēja, gaidot, ka Dievs runās atpakaļ. Cik reizes mēs esam dzirdējuši viņu teikt: „Tie, kas jāgaida uz Kungu...” Tik bieži, kad mēs lūdzam, mēs veikt visu runājam, un tiklīdz mēs esam beiguši runāt, mēs pieceļamies un atstājam. Viņš teica, ka noslēpums ir pēc lūgšanas pacietīgi gaidīt, kamēr Dievs runā atpakaļ. Tas ir, ja jūs uzskatāt, ka Dievs tevi ir dzirdējis, tad gaidiet atbildi. Brālis Branham bija apņēmies izdarījis sevi darīt Dieva gribu savā dzīvē.

Tas bija apmēram 11. stunda ka viņš redzēja mīkstu gaismu parādās pirms viņa. Viņš paskatījās uz augšu un pieauga, lai virzītos uz šo gaismu un tur karājās, ka liela zvaigzne. Tajā nebija pieci punkti, piemēram, zvaigzne, bet izskatījās vairāk kā uguns bumba. Tad viņš dzirdēja pēdās, un cilvēks ar lielu augumu tuvojās viņam. Cilvēks svēra varbūt divi simti mārciņas, bija tumšs sejas, bez bārdas, ar plecu garuma matiem. Kā cilvēks nozvejotas viņa acu, Brālis Branham kļuva ļoti bailīgi, bet svešinieks paskatījos viņu laipni veidā un sāka runāt. Tāpat kā eņģelis stāvēja pie Pāvila un deva viņam norādījumus, tāpēc šis eņģelis stāvēja pie Brālis Branham un deva viņam norādījumus. Man ir novietoti šos norādījumus šeit septiņās atsevišķās kategorijās:

„Nebīstieties,” sacīja eņģelis, liekot Brālis Branham vieglumu, un turpināja, sakot, „Es esmu kurjers, nosūtīja pie jums no klātbūtnes Visuvarenā Dieva.” Tas bija pirmais fāze, nomierinoša jebkuras bailes un identificēt sevi.

Otrajā fāze viņš runāja ar Brālis Branham par savu dzīvi, sakot: „Es vēlos, lai jūs zinātu, ka jūsu dīvainā dzīve ir bijis nolūks lai jūs sagatavotu darīt darbu, ko Dievs jums ir ordinējis darīt no jūsu dzimšanas.”

Trešais fāze: eņģelis stāsta viņam ka bija daži nosacījumi ka viņam ir jāatbilst un jāuztur. Viņš teica: „Ja tu būsi patiesi, un jūs varat iegūt cilvēkiem ticību jums... ” Un tad viņš devās uz ceturto fāze - rezultāti:

Viņš teica: „...nekas stāvēt pirms jūsu lūgšanām, nav pat vēzis!”

Tagad paziņojums vārdus eņģeļa līdz šim. Viņš likts Brālis Branham vieglumu un identificēt sevi. Viņš viņam teica, ka viņš zina par savu iepriekšējo dzīvi un mērķi. Viņš arī viņam teica, ka viņam ir jābūt patiesi, un ka cilvēkiem bija jātic Viņam. Es vēlos to pateikt savos vārdos: Ja Dieva eņģelis Brālis Branham teica ka viņam ir jābūt patiesam, cik daudz vairāk, ir mums ir teicis, lai būtu patiesi? Arī tas bija svarīgi, ka viņš liek cilvēkiem ticēt, tāpēc, ja jums neticu Brālis Branham būt Dieva pravietis šo vecumu, tad viņa ziņu un viņa ministrija nebija jums.

Piektais fāze eņģeļa vēstījumu bija brīdinājums cilvēkiem atzīties savus grēkus pirms tie nāca pirms šī Dieva vīrs, un ka viņam bija jāsaka cilvēkiem ka viņu domas runā skaļāk Dieva troņa priekšā nekā viņu vārdi. Tas bija brīdinājums visai cilvēcei.

Tad eņģelis devās uz sesto fāzi un teica Brālis Branham lietas par savu dzīvi un nākotnes ministrija. Viņam teica, ka viņš sludinās pirms daudziem cilvēkiem visā pasaulē un ka viņš stāvēs iesaiņotās auditorijās, ar cilvēkiem, kas bija pagriezušies prom, ka nav vietas. Viņa baznīca Jeffersonville kļūtu par centralizētu vietu kur cilvēki nāk no visas pasaules, meklējot lūgšanas par atbrīvošanu.
------

Šeit stāvēja Dieva eņģelis, kas viņam sacīja: „Jums būs sludināt pirms pūlim un tūkstošiem visā pasaulē nāks pie jums par lūgšanu un padomu.” Ne tikai tas, bet eņģelis devās teikt, ka „Jūs lūgsiet par ķēniņiem un valdniekiem un potentats.”

Tulkotie izraksti no... "The Acts of the Prophet".
Chapter 8 - Angel Appears (PDF Angļu)

Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs.

Lūkas 17:33