Septiņas Azijas Draudzēm.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Efezas Draudzes Periods.

Lai jūs pilnībā varētu saprast šo vēstījumu par Draudzes Periodiem, es vēlētos izskaidrot tos dažādos principus, kas ļāva man nonākt pie šo vēstnešu vārdiem, noteikt periodu ilgumu un citus svarīgus faktorus.

Tā kā tam bija jābūt visnopietnākajam pētījumam, kādu es jebkad biju uzsācis, es daudzas dienas lūdzu Dievu, meklējot Svētā Gara iedvesmu. Un tikai pēc tam es lasīju Svētos Rakstus par Draudzes periodiem un rakos daudzajos draudzes vēstures materiālos, kuru autori ir visobjektīvākie vēsturnieki, kādus vien es spēju sameklēt. Dievs uz manu lūgšanu atbildēja, jo tai laikā, kad es lasīju Vārdu un vēstures dokumentus, Svētais Gars man atļāva skaidri ieraudzīt kādu likumsakarību, kura ir saskatāma cauri visiem gadsimtiem līdz pat šim pēdējam laikam.

Šī atslēga, kuru Tas Kungs man iedeva, lai es būtu spējīgs noteikt katra perioda vēstnesi, ir ļoti Bībeliska atslēga. Patiesībā to varētu nosaukt par Bībeles pamatprincipu. Tā ir atklāsme, ka Dievs nekad nemainās un ka Viņa ceļi ir tikpat nemainīgi kā Viņš Pats. Ebrejiem 13:8 ir teikts,

“Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos.”

Salamans Mācītājs 3:14-15,
“Es atzinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi: tam nevar neko nedz pielikt, nedz atņemt, un Dievs to visu tā ir iekārtojis, lai Viņu bīstas. Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un, kas vēl būs, tas arī jau sen ir bijis, jo Dievs nereti atjauno arī jau sen pagājušo.”

Te nu tas ir: nemainīgs Dievs, kas nemaina Savus ceļus. Ko Viņš darīja IESĀKUMĀ, to Viņš nemainīgi turpinās darīt, līdz to izdarīs PĒDĒJO reizi. Tas nekad nemainīsies. Attieciniet to uz šiem Draudzes Periodiem: kāda veida vīru Dievs izvēlējās pirmajam periodam un kā Dievs izpaudās šī vīra kalpošanā, - tas būs paraugs visiem pārējiem periodiem. Visos citos periodos Dievs darīs to pašu, ko Viņš izdarīja pirmajā draudzes periodā.

Un tā, no Vārda, kas tika uzrakstīts caur Svēto Garu, mēs precīzi zinām, kā tika izveidota pirmā jeb oriģinālā draudze un kā tajā izpaudās Dievs. Šis Vārds nevar mainīties un nevar tikt izmainīts, jo Vārds ir Dievs. Jāņa Evaņģēlijs 1:1,

“Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.”

Izmainot kaut vienu tā vārdu, kā to izdarīja Ieva, tiek atnests grēks un nāve, par to runā arī pati Bībele Atklāsmes Grāmatā 22:18-19,

“...ja kas tam ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kurām rakstīts šinī grāmatā. Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu no Dzīvības Grāmatas [Latv. Bībelē: “...atņemšu viņa daļu pie dzīvības koka” -Tulk.] un pie svētās pilsētas, un pie citām lietām par ko rakstīts šinī grāmatā.”

Tādējādi tas, kāda draudze bija Vasarsvētku dienā, ir īstais standarts. Tas ir īstais paraugs. Cita parauga nav. Nav svarīgi, ko saka izglītotie, Dievs šo paraugu NAV izmainījis. To, ko Dievs izdarīja Vasarsvētku dienā, Viņam pienākas darīt līdz draudzes periodu beigām.

Lai arī teologi jums varbūt pateiks, ka apustuļu laiks ir beidzies, neticiet tam. Šāds apgalvojums ir kļūdains divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir kļūdaini domāt, ka vairs nav nekādu apustuļu vien tāpēc, ka pirmie divpadsmit ir miruši. Vārds apustulis nozīmē “sūtnis”, un šodien ir daudz sūtņu, taču mēs viņus saucam par misionāriem. Kamēr vien vīri saņem aicinājumu un tiek sūtīti, lai nestu Dzīvības Vārdu, tikmēr apustuļu laiks turpinās. Otrkārt, viņi atsaucas uz kaut kādu “Svētā Gara spēka izpausmes” laiku, kas beidzās tad, kad tika pabeigta Bībele. Tā nav taisnība. Nav nevienas Svēto Rakstu vietas, kas uzvedinātu uz šādām domām, un daudzas Rakstu vietas pārliecinoši izsaka tieši pretējo. Lūk, pierādījums tam, ka abi šie apgalvojumi ir nepareizi.

Apustuļu Darbi 2:38-39,
Bet Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.”

Šis apsolījums saņemt spēku, kurš tika dāvāts apustuļiem Vasarsvētku dienā, ir dots “jums (Ebrejiem) un jūsu bērniem (Ebrejiem), un visiem, kas vēl ir tālu (Pagāniem), un visiem, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās (gan Ebrejiem, gan Pagāniem)”. Kamēr vien Viņš aicina, Vasarsvētku dienas vēsts un spēks NEMITĒSIES.

Draudzei ir neatsavināmas tiesības uz to, ko tā saņēma Vasarsvētku dienā. Sākumā viņai bija tīrs Dieva Vārds. Viņai bija Gara spēks, kas izpaudās dažādās zīmēs un brīnumos, un Svētā Gara dāvanās.

Vēstule Ebrejiem 2:1-4,
“Tāpēc mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā, lai mēs netiktu aizskaloti projām. Jo, ja caur eņģeļiem runātais vārds ir bijis stiprs un katra pārkāpums un nepaklausība (nepaklausība Vārdam) dabūjusi savu taisno atmaksu, kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami? To papriekš ir sludinājis pats Kungs un mums apstiprinājuši tie, kas to dzirdējuši,arī pašam Dievam liecību dodot ar zīmēm un brīnumiem un dažādiem vareniem darbiem un izdalot Svētā Gara dāvanas pēc Sava prāta.”

Šo oriģinālo draudzi nevadīja cilvēki. To vadīja Svētais Gars. Tā nebija ļoti liela. Tā tika ienīsta un nicināta. Tā tika apspiesta. Tā tika vajāta līdz nāvei. Taču viņa bija uzticīga Dievam. Viņa nenovērsās no šī oriģinālā Vārda parauga.

Lūk, tikai nepārprotiet to. Kad es sacīju, ka Dievs un Viņa ceļi ir nemainīgi, es neteicu, ka nevarēja mainīties draudze un tās vēstneši. Draudze nav Dievs, tāpēc viņa ir pakļauta pārmaiņām. Taču es teicu, ka, tā kā Dievs un Viņa ceļi ir nemainīgi, mēs varam atgriezties uz sākumu un apskatīt pirmo un nevainojamo Dieva rīcību, un pēc tam spriest pēc šī parauga. Lūk, kā tas ir jādara. Patiesā Draudze vienmēr centīsies līdzināties oriģinālajai Vasarsvētku dienas Draudzei. Patiesā šīs dienas Draudze centīsies līdzināties pašai pirmajai Draudzei. Un šie vēstneši draudzēm, tā kā viņos būs tas pats Dieva Gars, centīsies līdzināties apustulim Pāvilam. Viņi nebūs tieši tādi paši kā viņš; taču īstie vēstneši būs tie, kuri visvairāk līdzināsies Pāvilam, kurš bija pilnīgi neatkarīgs no visiem cilvēkiem, pilnīgi nodevies Dievam, sludināja tikai Dieva Vārdu un demonstrēja Svēto Garu spēkā. Nekas cits te nederēs. Jums ir jāsāk no oriģināla. Kā līdzīgs rada līdzīgu, šī Īstā Draudze vienmēr centīsies iet savas aizsācējas (no Vasarsvētku dienas) pēdās; bet viņas vēstneši sekos apustulim Pāvilam, pirmajam vēstnesim no pirmā draudzes perioda. Tas ir tik vienkārši un tik brīnišķīgi!

Ar šo tik vienkāršo un tomēr tik brīnišķīgo atslēgu es biju spējīgs, ar Svētā Gara palīdzību, lasīt Atklāsmes Grāmatu un vēstures materiālus un atrast tur katru periodu, katru vēstnesi, katra perioda ilgumu un to lomu, kuru katrs spēlēja šajā Dieva nodomā, sākot no Vasarsvētku dienas, līdz pat šo periodu beigām.

Tā kā tagad jūs saprotat, kā mēs secinām, kāda bija Patiesā Draudze (kāda tā bija Vasarsvētku dienā un kāda tā bija apustuļu laikā, kā tas ir izklāstīts Bībelē Apustuļu Darbos), tad mēs varam pielietot to pašu principu, lai ieraudzītu, kā šī draudze cieta neveiksmi. Pamata kļūda jeb kļūdas, kas iezagās pirmajā draudzē un tika atklātas Apustuļu Darbos un Atklāsmes Grāmatā, kā arī Vēstulēs, katrā sekojošajā periodā izpaudīsies arvien redzamāk un redzamāk, kamēr mēs nonāksim līdz absolūtam patiesības aptumsumam pēdējā jeb Lāodikejas Periodā.

Un tā, no šīs pirmās atslēgas, kuru mēs saņēmām no Tā Kunga, izriet vēl viena tikai nedaudz mazāk apbrīnojama patiesība. Es teicu, ka Patiesā Draudze vienmēr centīsies līdzināties draudzei no Apustuļu Darbu grāmatas. Tieši tā tas arī ir. Taču mēs atklājām, ka Vārds māca arī to, ka ienāks maldi, līdz iestāsies absolūts patiesības aptumsums pēdējā dienā, kad teju teju būs jāparādās Tam Kungam. Tagad mūsu prātos rodas jautājums: vai tad Dievs atstāj Savējos un ļauj, lai tie iekrīt pilnīgos maldos? Nekādā ziņā, jo Svētie Raksti Mateja Evaņģēlijā 24:24 pilnīgi skaidri saka, ka “Izredzētos” NEVAR pievilt.

“Jo uzstāsies viltus Kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, JA [BŪTU] IESPĒJAMS, arī izredzētos.”

Ko nu? Mūsu priekšā ir skaidra atbilde. Ir Patiesā Draudze un ir viltus draudze. Ir Patiesais Vīnakoks, un ir viltus vīnakoks. Taču, protams, šī viltus draudze, viltus vīnogulājs vienmēr centīsies piesavināties Patiesās Draudzes vietu un apgalvot, ka viņa (un nevis “Izredzētā”) ir tā īstā un autentiskā. Viltus draudze mēģinās nogalināt Patieso. Tā tas bija Apustuļu Darbu grāmatā, tā tas ir izklāstīts šajos septiņos periodos, un tieši tā tas ir redzams dažādās Jaunās Derības vēstulēs. Tā tas bija. Tā tas ir tagad. Tā tas būs arī turpmāk. Tas nevar mainīties.

----
Tajos senajos laikos šīm septiņām draudzēm, kas atradās Mazāzijā, piemita noteiktas īpašības, kuras vēlākajos gadsimtos kļuva par nobriedušiem augļiem. Tas, kas toreiz bija vien iestādīta sēkliņa, vēlāk izauga par nobriedušu ražu, kā teica Jēzus, “Jo, kad to dara pie zaļa koka, kas tad notiks pie nokaltuša?” Lūkas Evaņģēlijs 23:31.

Lasīt pilnu kontu...
Efezas Draudzes Periods.

Tanī dienā nebūs jūtams ne aukstums nedz karstums, ari ne sals nedz ledus;

Un būs viena vienīga nepārtraukta diena-tā ir tam Kungam zināma-, kad nebūs ne dienas, ne nakts, un vakarā būs vēl gaisma.

Cakarijas 14:6-7