Ka sieviete Jezabele.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Tiatīras Draudzes Periods.

Atklāsmes Grāmata 2:20-23,
20 Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus.
21 Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības.
22 Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem.
23 Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.

Pirmā un ļoti nozīmīgā lieta, ko mēs uzzinām par Jezabeli - viņa NEBIJA Ābrahāma meita, un arī viņas uzņemšana Israēla ciltīs nebija garīga rakstura, kā tas bija gadījumā ar moābieti Ruti. Nē, draugi. Šī sieviete bija Sidonas ķēniņa Etbaala meita (1. Ķēniņu grāmata 16:31), kurš bija dievietes Astartes priesteris. Viņš bija ieguvis troni, nogalinot savu priekšteci Filisu. Tādējādi mēs uzreiz ieraugām, ka viņa bija slepkavas meita (tas mums, protams, atsauc atmiņā Kainu). Un tā metode, ar kuru viņa kļuva par Israēla daļu, bija ārpus tiem garīgajiem kanāliem, kurus pagānu uzņemšanai bija noteicis Dievs; bet viņa ienāca caur LAULĪBĀM ar Ahabu, kurš bija ķēniņš pār desmit Israēla ciltīm. Lūk, kā mēs jau redzējām, šī savienība nebija Garīga; tā bija politiska. Un tāpēc šai sievietei, kas bija nodevusies elkdievībai, nebija ne mazākās vēlēšanās kļūt par tā Vienīgā patiesā Dieva pielūdzēju, bet drīzāk jau viņa atnāca ar atklātu nolūku novērst Israēlu no Tā Kunga. Lūk, Israēls (šīs desmit ciltis) jau bija iepazinis, ko nozīmē pielūgt zelta teļus, tomēr viņi vēl nebija pilnībā nodevušies elkdievībai, jo Dievs joprojām tika pielūgts un Mozus likums tika atzīts. Taču no Ahaba un Jezabeles laulību brīža elku pielūgšana progresēja briesmīgā veidā. Tieši tad, kad šī sieviete kļuva par priesterieni šajos tempļos, kurus viņa uzcēla Astartei (Venērai) un Baalam (saules dievam), Israēls nonāca viskritiskākajā savas pastāvēšanas punktā.

Paturot to visu prātā, mēs tagad varam apskatīt, ko Dieva Gars izklāsta šajā Tiatīras Draudzes Periodā. Te nu tas ir.
Ahabs apprecēja Jezabeli, un tas bija viņa politiskais manevrs, lai nostiprinātu un nodrošinātu savu valdīšanu. Tieši to pašu izdarīja draudze, kad tā salaulājās Konstantīna laikā. Viņi abi apvienojās politisku apsvērumu dēļ, kaut arī pasniedza to kā kaut ko garīgu. Lūk, neviens nespēs mani pārliecināt, ka Konstantīns bija kristietis. Viņš bija pagāns ar tādiem kā kristieša rotājumiem. Viņš uzzīmēja baltus krustus uz kareivju vairogiem. Viņš bija “Kolumba Bruņinieku” iniciators. Viņš uzstādīja krustu Svētās Sofijas katedrāles smailē un ar to aizsāka šādu tradīciju.

Tā bija Konstantīna ideja sapulcināt visus vienkopus: pagānus, formālos kristiešus un īstos kristiešus. Un kādu brīdi izskatījās, ka viņam ir panākumi, jo īstie ticīgie atnāca, lai mēģinātu atvest atpakaļ uz ceļa tos, kuri bija aizgājuši prom no Vārda. Kad viņi redzēja, ka nespēj atvest viņus patiesībā, viņi bija spiesti atdalīties no šīs politiskās organizācijas. Bet, kad viņi tā izdarīja, viņus nosauca par ķeceriem (maldu mācības sekotājiem) un sāka vajāt.

Ļaujiet man šeit piebilst, ka tieši tas pats notiek tagad. Visi apvienojas. Viņi raksta tādu Bībeli, kas būs piemērota visiem - vai tas būtu ebrejs, katolis vai protestants. Viņiem ir pašiem sava Nikejas Padome, tikai viņi to sauc par Ekumēnisko Padomi. Un vai jūs zināt, pret ko cīnās visas šīs organizācijas? Tās cīnās pret īsto Vasarsvētku draudzi. Es ar to nedomāju šīs organizācijas, kas saucas par vasarsvētku draudzēm. Es domāju tos, kuriem ir Vasarsvētku dienas pārdzīvojums, kuri ir piepildīti ar Svēto Garu un kuru vidū ir zīmes un izpaužas dāvanas, jo viņi staigā patiesībā.

Un tā, kad Ahabs politisku apsvērumu dēļ apprecēja Jezabeli, viņš pārdeva savu pirmdzimtību. Kad tu pievienojies kādai organizācijai, tu pārdod savu pirmdzimtību, brāli, vai nu tu tam gribi ticēt, vai nē. Ikviena protestantu grupa, kura bija izgājusi, bet atgriezās atpakaļ, - tā ir pārdevusi savu pirmdzimtību; un, kad jūs pārdodat savu pirmdzimtību, jūs esat tādi paši kā Ēsavs - jūs varat raudāt un nožēlot, cik vien gribat, taču tas jums neko nelīdzēs. Ir tikai viena lieta, ko jūs varat izdarīt, un tas ir: “Izeita no viņas, Mana tauta un neņemiet dalību viņas grēkos!” (Atklāsmes Grāmata 18:4.) Lūk, ja jūs domājat, ka tā nav taisnība, tad vienkārši atbildiet uz šo vienu jautājumu: “Vai kāds var man nosaukt kādu draudzi vai kādu Dievišķo kustību, kurai būtu bijusi garīga atmoda un kura būtu atgriezusies pēc tam, kad tā organizējās un kļuva par kādu konfesiju? Palasiet vēsturi. Jūs neatradīsiet it nevienu.

Tā bija pusnakts stunda, kad Israēls savienojās ar pasauli un atstāja Garīgo politiskā dēļ. Tā bija pusnakts stunda, kad draudze Nikejā izdarīja tieši to pašu. Tā ir pusnakts stunda tieši tagad, kad notiek draudžu sanākšana vienkopus.

Lūk, kad Ahabs apprecēja Jezabeli, viņš atļāva viņai paņemt valsts naudu un uzcelt divus milzīgus pielūgsmes namus Astartei un Baalam. Tas, kurš bija uzcelts Baalam, bija pietiekami liels, lai tajā varētu nākt un pielūgt viss Israēls. Un, kad Konstantīns apprecējās ar baznīcu, viņš baznīcai uzdāvināja celtnes, uzstādīja altārus un skulptūras un organizēja hierarhiju, kura tolaik jau veidojās.

Kad Jezabele ieguva valsts varas atbalstu, viņa uzspieda cilvēkiem savu reliģiju un nogalināja Dieva praviešus un priesterus. Situācija kļuva tik slikta, ka Elija, vēstnesis tam laikam, nodomāja, ka viņš ir vienīgais izdzīvojušais, taču Dievam bija vēl septiņi tūkstoši, kuri nebija locījušu ceļus Baala priekšā. Un arī šodien, starp šīm baptistu, metodistu, prezbiteriešu un citām konfesijām, ir daži, kas iznāks un atgriezīsies pie Dieva. Es vēlos, lai jūs zinātu: es neesmu un nekad neesmu bijis pret šiem cilvēkiem. Es esmu pret konfesiju - šo organizēto sistēmu. Man ir jābūt pret to, jo Dievs to ienīst.

Un tā, apstāsimies šeit uz kādu brītiņu un atkārtosim, ko mēs esam atklājuši par to pielūgsmi, kas bija Tiatīrā. Es teicu, ka viņi pielūdza Apolonu (kurš bija saules dievs) un arī imperatoru. Šis Apolons tika saukts par “ļaunuma novērsēju”, viņš novērsa no cilvēkiem ļaunumu. Viņš svētīja cilvēkus un bija viņiem īsts dievs. Viņš šķietami viņus mācīja. Viņš izskaidroja viņiem pielūgsmi un tempļa rituālus, kalpošanu dieviem, upurēšanu un nāvi, un par pēcnāves dzīvi. Viņš to visu darīja caur kādu sievieti-pravieti, kura sēdēja uz trijkāju krēsla, būdama transa stāvoklī. Ak! Vai jūs to redzat! Lūk, šī sieviete tiek saukta par Jezabeli, un viņa māca šo tautu! Un viņas mācība pavedina Dieva kalpus un liek viņiem piekopt netiklību jeb ārlaulības sakarus. Redziet, “netiklība” nozīmē “elku pielūgsmi” - tieši tāda ir tās garīgā nozīme. Tā ir nelikumīga savienība. Abas šīs savienības - gan Ahaba, gan Konstantīna, - tās abas bija nelikumīgas. Viņi abi piekopa garīgu netiklību, un ikviens netiklis galu galā nonāks uguns jūrā. Tā teica Dievs.

Lasīt pilnu kontu... Tiatīras Draudzes Periods.

Lejupielādēt (Angļu)... Jezebel Religion.

Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam, Es došu varu pār tautām.

Un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli, kā māla traukus sadauza; kā arī Es esmu saņēmis varu no Mana Tēva.

Un Es došu viņam rīta zvaigzni.

Atklāsmes Grāmata 2:26-28