Kas ir šis cilvēks?

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Kas ir šis Melhisedeks?

Ebrejiem 7:1-3,
Jo šis Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visuaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja; viņam Ābrahāms arī piešķīra desmito tiesu no visa; viņš vispirms ir taisnības ķēniņš, tā viņa vārds tulkojams, bet tad arī Salemas ķēniņš, tas ir - miera ķēniņš. Bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.

Aizdomājieties par šo diženo personu, cik diženam cilvēkam tam bija jābūt! Un tagad rodas jautājums: “Kas ir šis cilvēks?” Teologiem ir bijušas dažādas domas. Bet kopš septiņu zīmogu atvēršanas šī noslēpumainā Grāmata, kas mums ir bijusi noslēpumaina... Saskaņā ar Atklāsmes grāmatas 10:1-7, visiem noslēpumiem, kas ir rakstīti šajā Grāmatā, kas ir bijuši apslēpti reformatoru perioda laikā, ir paredzēts nākt gaismā caur pēdējā draudzes perioda eņģeli. Cik daudzi zina, ka tā ir taisnība? Tā tas ir, tiem jātiek atklātiem. Visiem šīs noslēpumainās grāmatas noslēpumiem ir jāatklājas tā perioda Lāodikejas vēstnesim.

Redzot, ka ir daudz debašu par šo personu un šo tēmu, es uzskatu, ka mūsu pienākums ir izskatīt to, lai noskaidrotu, kas viņš ir. Lūk, ir vairāki uzskati par viņa personu. Viena uzskata pārstāvji apgalvo: “Viņš ir tikai mīts. Šāda cilvēka patiesībā nav bijis.” Citi savukārt saka, ka: “Tā bija priesterība. Tā bija Melhisedeka priesterība.” Šis uzskats ir tuvāks patiesībai nekā tas pirmais, jo viņi saka, ka tā bija priesterība. Tā tas nevar būt, jo 4. pantā ir teikts, ka Viņš bija persona, cilvēks. Tātad, lai viņš būtu persona, viņam bija jābūt personībai, “cilvēkam”. Nevis kaut kāda iekārta, bet gan persona! Tāpēc viņš nevarēja būt tikai kāda priesterības iekārta, nedz arī kāds mīts. Tā bija persona.

Un tā persona ir mūžīga. Ja esat pamanījuši, viņam nebija tēva. Viņam nebija mātes. Viņam nebija laika, kad viņš sākās. Viņam nebija laika, kad viņš beidzās. Un, lai kas viņš nebūtu, viņš joprojām ir dzīvs šovakar, jo Bībelē šeit ir teikts, ka “viņam nebija ne tēva, ne mātes, ne dienu sākuma, ne mūža gala”. Tātad tai bija jābūt mūžīgai personai. Vai pareizi? Mūžīga persona! Tāpēc tā varēja būt tikai viena Persona, tas ir, Dievs, jo tikai Viņš ir mūžīgs. Dievs!

Lūk, Pirmajā vēstulē Timotejam 6:15 un 16, ja jūs kādreiz vēlēsieties to izlasīt; es gribētu, lai jūs to izlasāt. Un tā, tieši to es apgalvoju - ka Viņš bija Dievs, jo Viņš ir vienīgā Persona, kas ir nemirstīga. Un tā, Dievs pārtapa par Personu; tieši tas Viņš bija: “Ne tēva, ne mātes, ne dzīves sākuma, ne dienu beigu.”

Rakstos mēs redzam, ka... Daudzi cilvēki māca, ka “Dieva personā ir trīs personības”. Nu, tu nevari būt personība, nebūdams persona. Ir jābūt kādai personai, lai būtu personība.
Pirms dažām nedēļām pie manis uz mājām atnāca kāds baptistu kalpotājs un sacīja: “Kādu dienu, kad tev būs laiks, es gribētu izlabot tevi jautājumā par Dieva personu,” tas ir, viņš man pazvanīja. Es teicu: “Man ir laiks tieši tagad, jo es gribu būt pareizs, un mēs noliksim malā visu pārējo, lai to izdarītu.”
Un viņš ieradās, viņš teica: “Brāli Branham, tu māci, ka ir tikai viens Dievs.”
Es sacīju: “Tieši tā.”
Viņš sacīja: “Nu,” viņš sacīja, “es ticu, ka ir viens Dievs, bet viens Dievs trīs personās.”
Es sacīju: “Cienītais, pasaki to vēlreiz.”
Viņš teica: “Viens Dievs trīs personās.”
Es teicu: “Kādā skolā tu mācījies?” Saprotat? Un viņš nosauca man kādu Bībeles koledžu. Es teicu: “Tā tas varētu būt. Tu nevari būt persona, ja tu neesi personība. Un, ja tu esi personība, tad tu esi personība pats par sevi, tu esi atsevišķa individuāla būtne.”
Un viņš teica: “Nu, pat teologi nespēj to izskaidrot.”
Es teicu: “Ir vajadzīga atklāsme.”
Un viņš teica: “Es nevaru pieņemt atklāsmi.”
Es teicu: “Tad Dievam vispār nav iespējams pie tevis piekļūt, jo 'tas ir apslēpts no gudrajiem un saprātīgajiem, un atklāts zīdaiņiem,' atklāts, atklāsme, 'atklāts zīdaiņiem, kas to pieņems, mācīsies.'” Un es sacīju: “Dievs it nekādi nevarēs pie tevis piekļūt, tu aizver sevi Viņam.”
Visa Bībele ir Dieva atklāsme. Visa draudze ir uzcelta uz Dieva atklāsmes. Nav nekāda cita veida, kā iepazīt Dievu, kā vien caur atklāsmi. “Kam Dēls atklās Viņu.” Atklāsme, viss ir atklāsme. Tādēļ nepieņemot atklāsmi, tu esi tikai auksts teologs, un tev nav nekādu cerību.

Un tā, šeit mēs redzam, ka šai Personai “nebija ne tēva, ne mātes, ne dienu sākuma, ne dzīves beigu”. Tas bija Dievs, en morphe.
Lūk, šī vārda izcelsme... šis grieķu vārds nozīmē “mainīties”, kas tika lietots...izmainīt sevi, en morphe, no vienas personas par... vienu personu... Šis grieķu vārds en morphe nozīmē... tas bija paņemts no teātra izrādes, kur viens cilvēks maina savu masku, lai kļūtu par kādu citu personāžu.
Kā pavisam nesen, man šķiet, Rebekas skolā, tieši pirms izlaiduma viņi spēlēja vienu no Šekspīra lugām. Un vienam puisim vajadzēja vairākas reizes pārģērbties, jo viņš spēlēja divas vai trīs dažādas lomas; un tas bija tas pats cilvēks. Vienu reizi, kad viņš iznāca, viņš bija nelietis, bet, kad viņš iznāca nākamreiz, viņš bija cits personāžs. Un šis grieķu vārds en morphe nozīmē, ka viņš “mainīja savu masku”.

Un tieši to izdarīja Dievs. Tas visu laiku ir tas pats Dievs. Dievs Tēva, Gara, uguns stabu veidolā. Tas pats Dievs kļuva par miesu un mājoja mūsu vidū, en morphe, pieņemdams citu veidolu, lai kļūtu redzams. Un tagad tas pats Dievs ir Svētais Gars. Tēvs, Dēls, Svētais...nevis trīs dievi, bet trīs kalpošanas, trīs viena Dieva darbības. Bībelē ir teikts, ka ir viens Dievs, nevis trīs. Un tieši tāpēc viņi nevarētu... Jūs nevarat to izlabot un iegūt trīs dievus. Ebrejam jūs neko tādu nepārdosiet, es to jums apliecinu; tādam, kas zina, viņš zina, ka ir tikai viens Dievs.

Ievērojiet, tāpat kā skulptūra ir apslēpta, ar masku virs tās. Tieši tā Dievs ir izdarījis šajā periodā. Tas ir bijis apslēpts. Visas tās lietas ir bijušas apslēptas, un tām ir paredzēts atklāties šajā periodā. Lūk, Bībele saka, ka tās tiks atklātas pēdējos laikos. Tas ir kā tēlnieks, kas glabā savu darbu apslēptu līdz brīdim, kad viņš noņem masku, un tas kļūst redzams.

Un tāda ir bijusi Bībele. Tas ir bijis Dieva darbs, kas ir bijis apklāts. Un tas ir bijis apslēpts kopš pasaules radīšanas, un tas ir septiņkārtīgs noslēpums. Un Dievs apsolīja, ka šajā dienā, šajā Lāodikejas draudzes periodā, Viņš noņems masku no tā visa, un mēs varēsim to ieraudzīt. Cik brīnišķīgi! Dievs, en morphe, apslēpts uguns stabā. Dievs, en morphe, cilvēkā, kuru sauca Jēzus. Dievs, en morphe, Savā draudzē. Dievs virs mums, Dievs ar mums, Dievs mūsos; Dieva labvēlība. Tur augšā, svēts, neviens nevarēja Viņam pieskarties; Viņš nonāca uz tā kalna, un, pat ja kāds dzīvnieks pieskārās kalnam, tam bija jāmirst.

Un tad Dievs nonāca lejā un nomainīja Savu telti, un nonāca un dzīvoja kopā ar mums, kļuva par vienu no mums. “Un mēs Viņu aptaustījām,” saka Bībele. Pirmā Timotejam 3:16: “Patiesi liels ir dievbijības noslēpums, jo Dievs bija skatāms miesā, ar rokām aptaustāms.” Dievs ēda gaļu. Dievs dzēra ūdeni. Dievs gulēja. Dievs raudāja. Viņš bija viens no mums. Brīnišķīgi, tas ir attēlots Bībelē! Tas bija Dievs virs mums, Dievs ar mums; tagad tas ir Dievs mūsos, Svētais Gars. Nevis trešā persona, bet tā pati Persona!

Dievs nonāca un kļuva par miesu, un nomira nāvē Kristū, lai Viņš varētu šķīstīt draudzi, lai varētu tajā ieiet, lai būtu sadraudzībā. Dievs mīl sadraudzību. Tieši tādēļ Viņš sākumā radīja cilvēku - sadraudzībai; Dievs mājo viens pats, kopā ar ķerubiem. Un tagad ievērojiet, Viņš izveidoja cilvēku, un cilvēks krita. Tāpēc Viņš nonāca un izpirka cilvēku, jo Dievam patīk, ka Viņš tiek pielūgts. Jau pats vārds dievs nozīmē “pielūgsmes objekts”. Un tas, kas nāk mūsu vidū kā uguns stabs, kā kaut kas tāds, kas maina mūsu sirdis, tas ir tas pats Dievs, kas teica: “Lai top gaisma,” un gaisma tapa. Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.

Lūk, sākumā Dievs dzīvoja vienatnē ar Saviem atribūtiem, kā es runāju par to šorīt. Tās bija Viņa domas. Tur nebija nekā, tikai viens pats Dievs, un Viņam bija domas.
Gluži tāpat kā izcils arhitekts var savā prātā iztēloties un uzzīmēt to, ko viņš iedomājas, ka viņš uzbūvēs. Radīt, lūk, viņš nevar radīt. Viņš var paņemt kaut ko, kas jau ir radīts, un pārveidot to citā formā; jo Dievs ir vienīgais veids...vienīgais, kurš var radīt. Bet viņš savā prātā iztēlojas to, ko viņš gatavojas darīt, un tās ir viņa domas, tās ir viņa vēlmes. Lūk, tā ir doma, bet tad viņš to izsaka, un tad tas ir vārds.
Un vārds ir... Doma, kad tā ir izteikta, ir vārds. Izteikta doma ir vārds, bet vispirms ir jābūt domai. Tādējādi tās bija Dieva atribūti; tad tas kļūst par domu, tad par vārdu.

Ievērojiet. Tie, kam šovakar ir mūžīgā dzīvība, bija kopā ar Viņu un Viņā, Viņa domās, pirms vēl bija kāds eņģelis, zvaigzne, ķerubi vai kas cits. Tas ir Mūžīgs. Un, ja tev ir mūžīgā dzīvība, tu esi bijis vienmēr. Ne tava būtne šeit, bet tā aprise un forma, ko bezgalīgais Dievs...
Un, ja Viņš nav bezgalīgs, tad Viņš nav Dievs. Dievam ir jābūt bezgalīgam. Mēs esam ierobežoti, Viņš ir bezgalīgs. Un Viņš ir visur klātesošs, viszinošs un visvarens. Ja Viņš tāds nav, tad Viņš nevar būt Dievs. Viņš zina visas lietas, visas vietas, jo Viņš ir visuresošs. Viszinība padara Viņu visuresošu. Viņš ir Būtne; Viņš nav kā vējš. Viņš ir būtne; Viņš dzīvo kādā namā. Bet, tā kā Viņš ir viszinošs, zina visas lietas, tas padara Viņu par visuresošu, jo Viņš zina visu, kas notiek.
Nav nevienas blusas, kas mirkšķinātu acis, Viņam to nezinot. Un Viņš zināja, pirms vēl bija pasaule, cik reižu tā mirkšķinās acis un cik daudz tai būs tauku, pirms vēl bija pasaule. Tas ir bezgalīgi. Mēs to nespējam aptvert ar saviem prātiem, bet tas ir Dievs. Dievs, bezgalīgs!

Lasīt pilnu kontu...
Kas ir šis Melhisedeks?

Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.

Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka:

Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: Dievs ar mums.

Mateja 1:21-23