Balts zirgu braucējs.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Pirmais Zīmogs.

Un tā, šajā 5. nodaļā ir šo Zīmogu noņemšana. Lūk, šī Grāmata ar septiņiem zīmogiem... Vispirms gribētos izlasīt Pirmo Zīmogu. Vakar vakarā (lai to vēl nedaudz nostiprinātu) mēs uzzinājām, ka Jānis paskatījās un ieraudzīja, ka šī Grāmata joprojām ir sākotnējā Īpašnieka, Dieva, rokās. Vai jūs atceraties, kā Tā tika pazaudēta? To izdarīja Ādams. Viņš zaudēja tiesības uz šo Dzīvības Grāmatu sātana zināšanu dēļ un pazaudēja savu matojumu, pazaudēja visu; un izpirkšana nebija iespējama. Pēc tam Dievs, kļūdams cilvēkam līdzīgs, nonāca uz zemes un kļuva par mūsu Izpircēju, lai mūs izpirktu. Un tagad mēs ieraugām, ka visam, kas agrākos laikos bija noslēpumains, ir jātiek atvērtam mums pēdējās dienās.

Lūk, vēl mēs šeit redzam, ka tiklīdz Jānis izdzirdēja šo paziņojumu, lai iznāk radinieks izpircējs un pieprasa to, kas viņam pienākas, neatradās neviens cilvēks, kas spētu to izdarīt: neviens cilvēks Debesīs, neviens cilvēks uz zemes, neviens cilvēks zem zemes - neviens nebija cienīgs pat paskatīties uz šo Grāmatu. Vienkārši aizdomājieties. Pilnīgi neviens cilvēks nebija cienīgs pat paskatīties uz To. Un Jānis vienkārši sāka raudāt. Viņš zināja, ak, tādā gadījumā nebija nekādu iespēju uz izpirkšanu. Viss bija pagalam. Bet drīzi mēs ieraugam, ka viņa raudāšana žigli mitējās, jo viena no četrām dzīvajām būtnēm...tas ir, precīzāk, viens no vecajiem paziņoja... Viens no vecajiem sacīja: “Neraudi Jāni, jo Lauva no Jūdas cilts ir uzvarējis,” citiem vārdiem, “pieveicis un pārvarējis.”

Kad Jānis pagriezās, viņš ieraudzīja, ka iznāk Jērs. Tas droši vien bija asinīs, rētās un ievainojumos. Tas bija nokauts, ir teikts: “Jērs, kurš bija nokauts.” Un, protams, Tas joprojām bija asinīs. Ja jūs nokautu jēru un...un nonāvētu viņu tā, kā bija nonāvēts šis Jērs... Viņš bija uz krusta, cirstās brūcēs, šķēps sānos, naglas rokās un kājās, un ērkšķi uz pieres - Viņš bija drausmīgā stāvoklī. Un šis Jērs iznāca un devās pie Tā, kurš sēdēja uz Troņa un kuram bija pilnīgais Izpirkšanas tiesību dokuments. Un Jērs devās un paņēma šo Grāmatu no Tā rokas, kas sēdēja Tronī, un bija...paņēma un atvēra Zīmogus, un atvēra šo Grāmatu.

Un, kad tas notika, mēs noskaidrojām, ka Debesīs droši vien notika kaut kas satriecošs, jo vecaji un...divdesmit četri vecaji un dzīvās būtnes, un...un pilnīgi viss Debesīs sāka saukt: “Cienīgs!” Un, lūk, atnāca eņģeļi un izlēja kausus ar svēto lūgšanām. Svētie, kas atradās zem altāra, iekliedzās: “Tu esi cienīgs, ak, Jērs, jo Tu esi mūs izpircis un tagad Tu esi padarījis mūs par ķēniņiem un priesteriem, un mēs valdīsim uz zemes!” Ak vai! Un tas notika, kad Viņš atvēra to Grāmatu.

Saprotiet, faktiski šī Grāmata bija iecerēta un uzrakstīta pirms pasaules radīšanas. Šī Grāmata, Bībele, patiesībā bija uzrakstīta pirms pasaules radīšanas. Un Kristus, Jērs, bija nokauts pirms pasaules radīšanas. Un Viņa Līgavas locekļi, viņu vārdi bija ierakstīti Jēra Dzīvības Grāmatā pirms pasaules radīšanas. Taču Tā bija aizzīmogota, bet tagad Tā atveras: kuru vārdi tur bija un viss pārējais. Cik tas ir satriecoši! Un Jānis, kad viņš to ieraudzīja, viņš...viņš sacīja: “Visi Debesīs, visi zem zemes...” Visi dzirdēja, kā viņš sacīja: “Āmen, pateicība un gods!” Viņš tik tiešām bija sajūsmā un...tāpēc ka Jērs izrādījās cienīgs.

Un tā, Jērs stāv... Lūk, šovakar, kad mēs uzsākam šo 6. nodaļu, Viņam rokā ir šī Grāmata, un Viņš sāk To atklāt. Un, ak, šodien es būtu pilnīgi... (un es ceru, ka cilvēki ir garīgi)...es noteikti būtu pieļāvis tajā briesmīgu kļūdu, ja vien šodien apmēram divpadsmitos Svētais Gars nebūtu ienācis istabā un izlabojis mani tajā, ko es pierakstīju un grasījos pateikt. Es ņēmu no vecajiem pierakstiem. Man pašam par to nekā nebija. Un es nezinu, kas ir Otrais Zīmogs, pilnīgi neko. Bet man bija kaut kādi veci pieraksti no tā, ko es biju sludinājis pirms daudziem gadiem, un es to pierakstīju. Un es biju apkopojis šos pierakstus...pierakstus no Dr. Smita, no daudziem vareniem, izciliem skolotājiem...un es to visu biju savācis. Un viņi visi tā ticēja, tāpēc es to biju pierakstījis. Un es gatavojos sacīt: “Nu ko, tagad es to pētīšu no šāda skata punkta.” Taču tad, apmēram divpadsmitos dienā, istabā vienkārši ielaidās Svētais Gars, un man uzreiz atvērās visa aina, un te nu tas bija, saprotiet, [Sanāksme skaļi priecājas- Tulk.] par šī...par šī Pirmā Zīmoga atvēršanos.

Un es esmu pilnīgi un absolūti pārliecināts, ka tas, ko es grasos šeit pateikt, ir Evaņģēliska Patiesība. [Sanāksme priecājas.] Es...es zinu, ka tā tas ir, jo, ja atklāsme ir pretrunā Vārdam, tādā gadījuma tā nav atklāsme. Un, ziniet, ir lietas, kas var izskatīties nu pilnīgi patiesas, un tomēr tā nav patiesība. Saprotat? Tās izskatās tādas, taču tās nav.

Un tā, šeit mēs redzam Jēru ar šo Grāmatu. Un, lūk, 6. nodaļā mēs lasām:

1 Tad es redzēju, ka Jērs atdarīja pirmo no septiņiem zīmogiem un dzirdēju pirmo no četrām dzīvajām būtnēm sakām kā pērkona balsī: nāc!
2 Es redzēju, un raugi: balts zirgs, un tam, kas sēdēja uz tā, bija šaujamais stops; viņam tika dots vainags, un viņš izgāja uzvarēdams un lai uzvarētu.

Lūk, tas ir Pirmais Zīmogs, tas, kuru ar Dieva žēlastību mēs šovakar mēģināsim izskaidrot, cik vien tas ir... Un es saprotu, ka cilvēks, kurš mēģina To izskaidrot, staigā pa bīstamu teritoriju, ja viņš nesaprot, ko dara. Saprotat? Tāpēc, ja tas man atnāks caur atklāsmi, es jums tā arī pateikšu. Ja tas man būs jāizsaka vienkārši ar manu prātu, tad es...es jūs brīdināšu pirms es to stāstīšu. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, kā stāvu šeit, ka tas man atnāca tieši šodien, tieši no Visuvarenā. Man nav nosliece runāt šādas lietas vienkārši tāpat, kad tas attiecas uz šo Svēto Rakstu daļu. Es...es esmu... Es ceru, ka jūs saprotat, par ko es šobrīd runāju. Jā? Lūk, ziniet, nevar to pateikt... Ja kaut kam ir jāatrodas, lūk, šajā vietā, pirms kaut kas notiks, tad tu...tu nevari to pateikt, pirms tas kaut kādā veidā nebūs tur nolikts. Saprotat? Vai jūs to izprotat? Vai jūs uzmanīgi klausāties? Jā?

Un tā, šī sarullētā Grāmata ar Septiņiem Zīmogiem tagad tiek atvērta, To atver Jērs. Šovakar mēs pie tā esam pienākuši. Dievs, palīdzi mums. Kad šie Zīmogi tiek salauzti un atvērti, tiek atvērti šīs Grāmatas noslēpumi. Lūk, saprotiet, šī Grāmata ir aizzīmogota. Mēs tam ticam, vai ne tā? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Mēs ticam, ka Tā ir aizzīmogota Grāmata. Lūk, agrāk mēs to nezinājām, taču tā tas ir. Tā ir aizzīmogota ar Septiņiem Zīmogiem. Tas ir, no Grāmatas otras puses Tā ir aizzīmogota ar Septiņiem Zīmogiem.

Ja mēs runātu par šādu grāmatu, tad tas būtu līdzīgi kā apsiet to ar aukliņu, ar septiņām aukliņām. [Brālis Branhams kā piemēru rāda kādu grāmatu-Tulk.] Taču tā nav šāda veida grāmata. Tas ir rakstu rullis. Un, kad šis rakstu rullis tiek attīts, tur ir pirmais, un pēc tam tajā rullī ir otrais. Un, tieši šeit ir pateikts, kas tas ir, taču tas ir noslēpums. Un tomēr mēs esam mēģinājuši to izprast, taču neaizmirstiet, ka šī Grāmata ir aizzīmogota. Un šī Grāmata ir noslēpumu, atklāsmes Grāmata. Tā ir Jēzus Kristus atklāsme (saprotat?), atklāsmju Grāmata. Un tā, jūs zināt, ka ilgu laiku cilvēks ir pētījis un mēģinājis To izprast. Mēs visi esam mēģinājuši. Un tomēr...

-----
Tātad, kad Jērs paņēma Grāmatu un noņēma šo Pirmo Zīmogu, Dievs runāja no Sava Mūžīgā Troņa, lai pateiktu visu par šo Zīmogu, kuram bija jātiek atklātam. Bet, kad tas tika parādīts Jānim, tas bija simbolos - kad Jānis to ieraudzīja, tas joprojām palika noslēpums. Kāpēc? Tajā brīdī tas vēl nebija atklāts. Tas nevar tikt atklāts, līdz neiestāsies, kā Viņš to šeit sacīja, pēdējais laiks. Tāpēc tas atnāca simbolos.
Kad norūcās Pērkons... Atcerieties, skaļš pērkona dārdiens - tā ir Dieva Balss. Tieši tā saka Bībele, saprotiet, Pērkona dārdiens. Cilvēki sprieda, ka tas bija pērkons, taču tas bija Dievs. Viņš to saprata, jo tas bija Viņam atklāts. Saprotat? Tas bija Pērkons. Ievērojiet, atvērās Pirmais Zīmogs... Hm. Kad Pirmais Zīmogs atvērās simbola veidā, atskanēja Pērkons. Nu, kā tad būs, kad tas atvērsies realitātē?

-----
Un ievērojiet, ka Kristus kopš tā laika vairs nav redzams. Bet Viņš ir uz balta zirga. Tāpēc, ja tas tips jāj uz balta zirga, tātad viņš ir tikai Kristus atdarinātājs. Saprotat? Vai jūs to sapratāt? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Skatieties, jātniekam uz baltā zirga nav nekāda personas vārda. Varbūt viņš izmanto divus vai trīs titulus, ziniet, taču viņam vispār nav personas vārda. Bet Kristum ir personas Vārds! Kāds tas ir? - Dieva Vārds. Lūk, kāds tas ir. “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds tapa miesa.” Redzat?

Tam jātniekam nebija personas Vārda, bet Kristus ir nosaukts par “Dieva Vārdu”. Tieši tas Viņš arī ir. Viņš tā ir nosaukts. Lūk, Viņam ir personas Vārds, kuru neviens nepazīst, taču Viņš ir nosaukts - “Dieva Vārds”. Tas tips vispār nekādi nav nosaukts, taču viņš ir uz balta zirga. Šim jātniekam nebija bultas viņa šaujamlokam. Vai jūs to pamanījāt? Viņam bija šaujamloks, taču nekas nav sacīts, ka ir arī bultas, tāpēc viņš droši vien ir blēdis. [Brālis Branhams kādu brīdi nerunā. Sanāksme priecājas-Tulk.] Pareizi. Varbūt viņam ir papilnam pērkona, bet nav zibens. Bet jūs redzat, ka Kristum bija gan zibens, gan pērkons, jo no Viņa mutes iziet divpusēji ass Zobens, un ar To Viņš satriec tautas. Tas tips nevar neko satriekt (redzat?), bet viņš spēlē liekuļa lomu. Viņš dodas uz priekšu, jādams uz balta zirga, iziet, lai uzvarētu.

Kristum ir ass Zobens, un, skatieties, Tas iziet no Viņa mutes - dzīvais Vārds, tas ir Dieva Vārds, kas ir atklāts Viņa kalpiem. Kā Viņš sacīja Mozum: “Ej, nostājies tur un izstiep to nūju tajā virzienā, izsauc mušas.” Un parādījās mušas. Protams. Lai ko viņš neteica, Viņš to darīja, un tas īstenojās - Viņa dzīvais Vārds. Dievs un Viņa Vārds - tā ir viena un tā pati Persona. Dievs ir Vārds. Kas tad ir šis noslēpumainais jātnieks no pirmā draudzes perioda? Kas viņš ir? Padomāsim par to. Kas tad ir šis noslēpumainais jātnieks, kas sāk pirmajā draudzes periodā un jāj līdz pat Mūžībai, līdz pašam galam?

Parādās Otrais Zīmogs un ilgst līdz pašām beigām. Parādās Trešais Zīmogs un turpinās līdz pašām beigām. Ceturtais, Piektais, Sestais, Septītais - visi viņi noslēdzas šeit beigās. Un laika beigās šīs Grāmatas, kuras visu šo laiku tika uzrullētas (ar šiem noslēpumiem tajās), tiks atvērtas. Tad parādās šie noslēpumi, lai redzētu, kas tas ir. Taču patiesībā tie sākās pirmajā draudzes periodā, jo draudze... pirmais draudzes periods saņēma tādu pašu Vēstījumu kā šis. [Brālis Branhams klauvē pa kanceli-Tulk.] Iznāca jātnieks uz balta zirga. Redzat? Kas viņš ir? Viņš ir varens savā uzvarošajā spēkā. Viņš ir liels vīrs savā uzvarošajā spēkā. Vai gribat, lai pasaku jums, kas viņš ir? Tas ir antikrists. Lūk, kas tas ir. Tāpēc ka, redziet, ja antikrists... Jēzus sacīja, ka “tie abi būs tik tuvu viens otram, ka tas pieviltu pat Izredzētos (Līgavu), ja tas būtu iespējams”. Antikrists. Tas ir antikrista gars.

Lasīt pilnu kontu... Pirmais Zīmogs.

Un tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēdēja tronī, iekšpusē un ārpusē aprakstītu grāmatu, aizzīmogotu septiņiem zīmogiem.

Un es redzēju varenu eņģeli stiprā balsī saucam: Kas cienīgs atvērt grāmatu un noņemt tās zīmogus?

Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne apakš zemes nespēja grāmatu atvērt, ne tanī ieskatīties.

Un es ļoti raudāju, ka neatradās neviens, kas cienīgs šo grāmatu atvērt un tanī ieskatīties.

Atklāsme 5:1-4