Izpirkšanas Grāmatu.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Intervāls starp Septiņiem Draudzes Periodiem un Septiņiem Zīmogiem.

Un tā, es devos uz [Sabino] kanjonu un uzrāpos tik augstu, cik vien spēju. Un es... es jautāju Kungam, sēdēdams tur augšā, ko tas viss nozīmē un visu pārējo. Es biju tāds kā satraukts un vienkārši nezināju, ko darīt. Un, kamēr es lūdzos, notika kaut kas neparasts. Es...es vēlos būt atklāts. Lūk, iespējams, es biju iesnaudies. Iespējams, tas bija tāds kā transa stāvoklis vai varbūt tā bija vīzija. Es vairāk vai mazāk sliecos domāt, ka tā bija vīzija. Manas rokas bija izplestas, es sacīju: “Kungs, ko nozīmē šis sprādziens? Un kas tie par septiņiem eņģeļiem piramīdas veida izkārtojumā, kas mani pacēla gaisā, dodoties austrumu virzienā, ko tas viss nozīmē?”

Es tur stāvēju, lūgšanā, un kaut kas notika. Lūk, kaut kas iekrita manā rokā. Un es zinu, ja jūs nesaprotat garīgas lietas, tas varbūt izklausīsiet ļoti dīvaini. Taču kaut kas pēkšņi atradās manā rokā. Es paskatījos, un tas bija zobens. Tā rokturis bija taisīts no pērles, tik skaistu pērli es nekad neesmu redzējis. Un aizsargs (jūs zināt, kur...man šķiet, tas aizsargā tavas rokas, lai tās nesavaino, ziniet, kad tu...kad cilvēki duelējas), tas bija no zelta. Un zobena asmens nebija pārāk garš, taču tas bija tik ass kā žilete, un tas mirdzēja kā sudrabs. Es tik greznu lietu nekad nebiju redzējis. Tas mats matā iegūla manā rokā. Un es to turēju. Es sacīju: “Cik tas ir skaists!” Es skatījos uz to. Un es nodomāju... Bet, ziniet, es vienmēr esmu baidījies no zobeniem. Es gluži vai priecājos, ka nedzīvoju tajā laikā, kad tie tika izmantoti, jo es...es baidos no naža. Un tā es...es nodomāju: “Ko es ar to iesākšu?” Un kamēr es to turēju savā rokā, no kaut kurienes atskanēja Balss, tā sacīja: “Tas ir paša Karaļa zobens.” Un tad tas mani atstāja.

-----
Tā ka tie ir tikai mūsu... mūsu pieņēmumi, jo izglītības man nav, es skatos uz prototipiem jeb pirmtēliem. Es meklēju un skatos, kas notiek jeb notika Vecajā Derībā, kura ir Jaunās Derības prototips jeb ēna, un tad man ir kaut kāds priekšstats par Jauno Derību. Saprotat? Piemēram, ja... Noa iegāja šķirstā, pirms sākās bēdas - tas ir prototips. Taču vēl pirms Noa (redzat?) iegāja šķirstā, Ēnohs tika paņemts augšā (saprotat?), pirms vēl kaut kas bija sācies. Un Lats tika izsaukts no Sodomas, pirms vēl bija sākušās bēdas jeb iznīcināšana; taču Ābrahāms vispār tur neatradās. Saprotat? Prototipi.

Taču tagad mēs izlasīsim 1. pantu. Es izlasīšu pirmos divus vai trīs pantus.

Tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekš-un ārpusē, aizzīmogotu septiņiem zīmogiem.
Es redzēju varenu eņģeli saucam stiprā balsī: “Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?”
Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā nespēja atvērt grāmatu un tanī ieskatīties. (Tā tik ir Grāmata!)
Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.
Lūk, pilnīgs necienīgums! Nav pat cienīgi uz To paskatīties - neviens cilvēks, nekur.
Te viens no vecajiem saka man: “Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.”
Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu, ar septiņiem ragiem un septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.
Viņš nāca un saņēma grāmatu no Tā labās rokas, kas sēd goda krēslā.

Šeit mēs uz kādu brītiņu apstāsimies, izlasot Atklāsmes Grāmatas 5. nodaļu līdz 7. pantam, ieskaitot.

Šī Septiņu Zīmogu Grāmata tiek atklāta laikā, kad skan Septiņi Pērkoni no Atklāsmes Grāmatas 10.

-----
Un tā, redziet, Septiņu Zīmogu Grāmatas noslēpums atklāsies tad, kad sāks skanēt septītā draudzes eņģeļa Vēstījums. Saprotat? “Kad septītais eņģelis sāks bazūni pūst...” un tur ir pierakstītas svētrunas, un mums Tas ir audio ierakstu un grāmatu formātā. Un tā, kad sāks skanēt Vēstījums, būs piepildīts Dieva noslēpums (saprotiet?), tajā laikā. Lūk, mēs redzam, ka šī Dieva noslēpuma Grāmata netiek atklāta, pirms nav atskanējis septītā eņģeļa Vēstījums. Lūk, šie jautājumi būs svarīgi, kad nonāksim pie Zīmogiem, es par to esmu pārliecināts, jo tam visam, katram sīkumiņam, ir jāsasienas kopā. Lūk, tas ir uzrakstīts noslēpumaini, jo neviens cilvēks, it neviens, to nezina - vienīgi Dievs, Jēzus Kristus. Saprotat?

Lūk, taču ir... Šī Grāmata ir noslēpumaina Grāmata. Tā ir izpirkšanas Grāmata (pēc maza brīža mēs tajā iedziļināsimies). Un mēs zinām, ka šī Izpirkšanas Grāmata nav pilnībā izprasta. To ir centušies izprast sešu draudzes periodu laikā. Taču pašās beigās, kad septītais eņģelis sāk pūst savu noslēpumu, viņš noliek savās vietās visu to, ko centās izprast šie cilvēki. Un šie noslēpumi nonāk no Dieva kā Dieva Vārds un atklāj pilnīgo Dieva atklāsmi - tad jautājums par Dieva Personību un viss pārējais kļūst skaidrs. Visiem noslēpumiem (čūskas sēklai un lai kas tas arī nebūtu) ir jātiek atklātiem.

-----
Ievērojiet. Septiņi Zīmogi uz šīs Grāmatas ir... Šī Grāmata ir aizzīmogota ar šiem Septiņiem Zīmogiem. Saprotat? Šī Grāmata ir pilnībā aizzīmogota. Vai jūs to saprotat? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Šī Grāmata ir pilnībā aizzīmogota grāmata, kamēr netiks noņemti šie Septiņi Zīmogi. Tā ir aizzīmogota ar Septiņiem Zīmogiem. Lūk, tas nav tas pats, kas Septiņi Pērkoni. Saprotat? Tie ir Septiņi zīmogi uz grāmatas. Un šī Grāmata ne... šie Zīmogi netiks salauzti pirms septītā eņģeļa Vēstījuma. Saprotat? Tāpēc mums... mums ir pieņēmumi, taču patiesā Dieva atklāsme kļūs pilnīga, kad atskanēs šī apstiprinātā Patiesība. Lūk, tieši tā taču ir teikts Vārdā. [Brālis Branhams plaukšķina pa Bībeli-Tulk.] “Tajā laikā būs piepildīts Dieva noslēpums.” Un šī Septiņu Zīmogu Grāmata...atcerieties, šeit, Atklāsmes Grāmatas 5. nodaļā tā bija aizvērta, bet Atklāsmes 10. nodaļā Tā ir atvērta.

Un tagad mēs apskatīsimies, kas ir teikts šajā Grāmatā par to, kā Tā tiek atvērta. Un tas netiek darīts zināms līdz brīdim, kad Jērs paņem šo Grāmatu, norauj Zīmogus un atver Grāmatu. Saprotat? Jēram ir jāpaņem šī Grāmata. Tas ir apslēpts. Tagad neaizmirstiet, “neviens debesīs, neviens uz zemes,” ne pāvests, ne bīskaps, ne kardināls, ne štata presbiteris, lai kas viņš arī nebūtu, “nevar noņemt tos Zīmogus vai atvērt šo Grāmatu, tikai Jērs.” Un mēs esam pētījuši un minējuši, un maldījušies, un brīnījušies, un... un tieši tāpēc mēs visi esam tādā sajukumā. Tomēr ir Dievišķais apsolījums, ka šī Izpirkšanas Grāmata tiks pilnībā atvērta, un to izdarīs Jērs, un tāpēc Jērs noņems Zīmogus pēdējās dienās, kurās mēs dzīvojam. Un tas notiks tikai tad, kad Jērs paņems šo Grāmatu un noraus zīmogus. Jo, neaizmirstiet, Grāmatu turēja rokās Tas, kas sēdēja uz goda krēsla. “Jērs nāca un paņēma grāmatu no Tā labās rokas, kas sēd goda krēslā.” Paņēma Grāmatu!

Ak, kādi dziļumi! Mēs mēģināsim to atšķetināt, ja vien spēsim, ar Svētā Gara palīdzību. Tagad mēs esam atkarīgi no Viņa. Un vēlāk mēs redzēsim, ka tas notiek pēdējā laikā, “kad laiks ir beidzies”. Nevienai konfesijai nav tiesības skaidrot šo Grāmatu. Nevienam cilvēkam nav tiesības To skaidrot. To izskaidro tikai Jērs. Un tieši Jērs ir Tas, kurš to izsaka, un tieši Jērs dara zināmu Vārdu, apstiprinot Vārdu un atdzīvinot To. Saprotat? Tieši tā!

-----
Dieva likums pieprasīja nevainīgu aizvietotāju. Un kurš tad bija nevainīgs? Ikviens cilvēks bija dzimis caur seksu, caur dzimumattiecībām, ikviens. Un vienīgais, kurš bija dzimis citādā veidā, bija pazaudējis tiesības uz Mūžīgo Dzīvību un valdīt uz šīs zemes. Ak, kad es aizdomājos par to Rakstu vietu: “Tu esi atpircis mūs Dievam, lai mēs valdītu un būtu ķēniņi un priesteri uz zemes.” Ak! Kurš? Radinieks Izpircējs! Ak, kādu varenu stāstu te varētu izstāstīt! Ievērojiet, likums pieprasīja, ka pazaudētā īpašuma izpirkšanai ir vajadzīgs radinieks izpircējs. Žēlastība izpildīja šo prasību Jēzus Kristus Personā. Radiniekam bija jābūt dzimušam no cilvēku dzimuma.

Lūk, kā gan mēs varētu, kad katrs dzimušais cilvēks bija... Un ikviens, kas nespēj saprast, ka tur notika dzimumakts, nu, viņš ir pilnīgi akls (saprotat?), jo ikviens cilvēks, kas piedzima, piedzima no sievietes. Un Dievs pieprasīja radinieku izpircēju, tam bija jābūt cilvēkam. Ak! Ko lai tagad dara? Likums pieprasīja radinieku izpircēju. Lūk, eņģelis Viņam nederēja. Tam bija jābūt cilvēkam, jo mēs neesam radinieki eņģelim. Mēs esam radinieki viens otram. Eņģelis nekrita grēkā. Viņš ir citāda būtne, viņam ir citāds ķermenis. Viņš nekad nav grēkojis un tā tālāk. Viņš ir citādāks. Taču likums pieprasīja radinieku izpircēju. Un ikviens cilvēks uz zemes bija dzimis caur seksu. Vai tad jūs neredzat, ka tieši no turienes tas viss sākās? Lūk, kur sākās grēks. Vai tagad jūs redzat, kas par lietu? Lūk, kur tas ienāca, tā čūskas sēkla. Saprotat?

Un tā, ievērojiet, bija vajadzīgs radinieks izpircējs, un šim izpircējam, radiniekam izpircējam, bija jābūt dzimušam no cilvēku rases. Lūk, tas mūs atstāj bezizejas stāvoklī. Taču es vēlos iepūst bazūnē jūsu dzirdēšanai. Piedzimšana no jaunavas dāvāja nepieciešamo. Āmen. Piedzimšana no jaunavas dāvāja mūsu Radinieku Izpircēju. Neviens cits kā Visuvarenais Dievs kļuva par Imanuēlu, par vienu no mums. Imanuēls! Prasība pēc “Radinieka Izpircēja” bija piepildīta. Vai jūs redzat, kā Dievs izvirza prasību, un mēs tur neko nevaram izdarīt? Taču tad iejaucas žēlastība un aizēno likumu, dāvā nepieciešamo. Āmen!

-----
Tagad skatieties. Grāmata... Rutes grāmatā tam ir brīnišķīga ilustrācija, kā Boāss... Bet Naomija bija pazaudējusi īpašumu. (Jūs... jūs zināt, jūs dzirdējāt manu sprediķi par to, vai ne? Paceliet rokas, ja jūs dzirdējāt, kā es par to sludinu. Tā ka jūs saprotat, ja?) Boāssam vajadzēja kļūt par izpircēju. Un viņš bija vienīgais, kurš varēja to izdarīt. Viņam bija jābūt radiniekam, tuvam radiniekam. Un izpērkot Naomiju, viņš ieguva Ruti. Tas bija Jēzus, Boāss simbolizēja Jēzu. Un, kad Viņš izpirka Israēlu, Viņš ieguva Pagānu Līgavu. Vai jūs to redzat? Cik tas ir brīnišķīgi! Mums tas ir kaut kur šeit, ierakstīts lentē (esmu pārliecināts), ja gribat to noklausīties.

-----
Žēlastība dāvāja Jēzus Kristus Personu. Un mēs redzam, ka šī grāmata... Dievs izklāja savu telti - no Dieva kļuva par cilvēku. Viņš izmainīja Savu dzimtu - no Visuvarenā Viņš kļuva par cilvēku, pieņēma cilvēka veidolu, lai Viņš varētu nomirt un tādējādi cilvēku izpirktu. Pagaidiet, kad ieraudzīsim Viņu tai vietā, kur “neviens nebija cienīgs”! Saprotat? Labi.

Bībelē, Rutes grāmatā, kad jūs to lasīsiet, jūs ieraudzīsiet, ka šo cilvēku dēvēja par “goel”, g-o-e-l, [Ebreju valodā-Tulk.] dēvēja par “goel”. Tas bija tas cilvēks, kas atbilda prasībām. Un šim “goel” vajadzēja būt spējīgam to izdarīt, bija jāvēlas to izdarīt, un, lai to izdarītu, viņam bija jābūt radiniekam, tuvam radiniekam. Un Dievs, gara Radītājs, kļūstot par cilvēku, kļuva par mūsu radinieku, lai paņemtu uz Sevis mūsu grēku un samaksātu cenu, un izpirktu mūs atpakaļ Dievam. Lūk, lūdzu. Lūk, kur ir tas Izpircējs. Kristus mūs jau ir izpircis. Mēs tagad esam izpirkti. Taču Viņš vēl nav pieprasījis Savu īpašumu. Lūk, varbūt jūs tam nepiekritīsiet, taču nedaudz pacietieties. Labi? Mēs to ieraudzīsim. Saprotat?

Viņš to vēl nav pieprasījis. Saprotat? Ja Viņš paņēma Izpirkšanas Grāmatu, tad viss, kas piederēja Ādamam un viss, ko viņš pazaudēja, to visu Kristus ir izpircis. Un Viņš mūs jau ir izpircis. Taču Viņš vēl nav pārņēmis Savu īpašumu; Viņš to nevar, pirms nav pienācis noteiktais laiks. Un tad atnāks augšāmcelšanās un zeme atkal tiks atjaunota. Un tad Viņš pārņems īpašumu, Savu īpašumu, kuru Viņš dabūja, kad Viņš mūs izpirka, taču Viņš to darīs noteiktajā laikā. Ak! Tas ir aprakstīts šajā Septiņu Zīmogu Grāmatā, par kuru mēs tagad runājam. Labi. Tas viss ir aprakstīts šeit - Izpirkšanas Grāmatā. Viss, ko Kristus darīs beigās, mums tiks atklāts šonedēļ šajos Septiņos Zīmogos, ja vien Dievs mums to ļaus. Saprotat? Labi. Tas tiks atklāts....

Lasīt pilnu kontu...
Intervāls starp Septiņiem Draudzes Periodiem un Septiņiem Zīmogiem.

Es redzēju citu varenu eņģeli, kas bija ietinies mākonī, nokāpjam no debesīm. Un varavīksne bija virs viņa galvas; un viņa vaigs bija kā saule, bet viņa kājas kā uguns stabi.

Un viņam rokā bija atvērta grāmatiņa. Un viņš lika savu labo kāju virs jūras un kreiso virs zemes

Un sauca stiprā balsī, it kā lauva rūktu. Un kad viņš bija saucis, tad septiņu pērkonu balsis sāka runāt.

Atklāsme 10:1-3