Aizraušana.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu... Aizraušana.

Psalmu 27:4-5,
4 Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa templī,
5 jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klints.

Lūk, Dievam ir veids, kā Viņš darbojas. Viņš nekad nemainu Savu darbības plānu. Viņš nekad nemaina Savu... Viņš ir nemainīgais Dievs. Amosa grāmatā 3:7 Viņš pateica, ka Viņš uz zemes neko nedarīs, sākumā neatklādams to Saviem kalpiem praviešiem. Ja Viņš tā ir apsolījis, tad Viņš noteikti tā darīs.

Lūk, mēs esam izgājuši cauri draudzes periodiem. Taču mums ir apsolīts, ka pēdējās dienās, saskaņā ar Maleahijas 4. [3.] nodaļu, uz zemes atkal parādīsies pravietis. Tā tas ir. Pievērsiet uzmanību viņa dabai, kāds viņš būs. Viņš vienmēr...
Dievs lieto to garu piecas reizes: vienu reizi Ēlijā, Elīsā, Jānī Kristītājā, draudzes izsaukšanai un ebreju atlikumam. Piecas reizes, “žēlastība”. J-ē-z-u-s, ti-cī-b-a [Angļu valodā “faith”, pieci burti-Tulk.], tas ir žēlastības skaitlis. Saprotat? Labi.

Un tā, atcerieties, ir apsolīts vēstījums. Un tā kā šie visi noslēpumi bija tik samudžināti caur daudziem garīdzniekiem, tad būs vajadzīgs pravietis patiešām no Dieva, lai tos atvērtu. Un tieši to Viņš ir apsolījis izdarīt. Saprotat?
Lūk, atcerieties, Tā Kunga Vārds nāk pie pravieša; nevis pie teologa, bet pie pravieša. Viņš ir Dieva Vārda atstarotājs. Viņš neko nevar pateikt, viņš nevar izteikt pats savas domas. Viņš var runāt tikai to, ko atver Dievs. Pat pravietis Bileāms, kad viņš mēģināja pārdoties, pārdot savas tiesības, viņš sacīja: “Ko gan var pateikt pravietis, izņemot to, ko viņa mutē ieliks Dievs?” Dievs izdara tā, ka tu nevari pateikt neko citu. Un tu esi tāds piedzimis. Tāpat kā tu nevarētu...

Tu nevari pateikt: “Es nevaru atvērt acis,” ja tu skaties. Saprotat? Tu nevari. Ja tu vari izstiept roku, tātad tu vari. Saprotat? Tu nevari būt suns, ja tu esi cilvēks. Saprotat? Vienkārši tu esi tāds radīts. Un Dievs vienmēr, arī tajos laikos caur Jesaju, Jeremiju un pārējiem, Ēliju, pagājušajos periodos... Kad tās garīdzniecības grupas visu saputroja, Viņš sūtīja pravieti, uzcēla viņu no nekurienes. Viņš nepiederēja nevienam no viņiem un runāja Viņa Vārdu; viņš tika aizsaukts no skatuves un viss, vienkārši stingrs Dieva Patiesības vīrs. Un tas vienmēr ir tas, kā viņu var atpazīt. Viņš sacīja: “Ja jūsu vidū ir kāds, kas ir garīgs vai pravietis...”

Un tā, pravieši... Draudzē ir tāda lieta kā pravietiskā dāvana, taču pravietis ir iepriekšnolemts un paredzēts noteiktam laikam. Saprotat? Tieši tā. Lūk, ja tiek izteikts pravietojums, tad diviem vai trim ir jāapsēžas un jāizspriež, vai tā ir taisnība vai nē, pirms draudze to pieņems. Taču pravieti neviens nepārbaudīja, jo viņš bija...viņš bija neapšaubāms Dieva Vārds. Viņš bija tas Vārds viņa laikā. Viņš redzēja, kā Dievs atstarojās... Un tā, Dievs ir apsolījis atkal atsūtīt to mums pēdējās dienās, lai izvestu Līgavu no šī garīdzniecības jucekļa. Tas ir vienīgais veids, kā to izdarīt.

Tas nekad nenotiks... Draudze nevar pieņemt Kristu. Mēs, pentakosti, mēs nevaram nest šo vēstījumu tālāk, kamēr draudze ir tādā stāvoklī kā šodien. Kā gan mēs novedīsim līdz galam pēdējo laiku, ja viņu tagadējais stāvoklis ir šāds, kad visi ir viens pret otru, un viss pārējais, un garīdznieciskums? Ak, esi žēlīgs! Tas taču ir juceklis. Tas ir palicis par konfesiju. Un jebkurā laikā... Lai kāds vēstures zinātājs pamēģina to apstrīdēt. Katru reizi, kad uz zemes ir skanējis vēstījums un kad tas tika organizēts, tas uzreiz nomira. Un pentakosti ir izdarījuši to pašu, ko tie visi pārējie, tie pentakosti, kas izgāja.

Jūs, Dieva asamblejas, jūsu priekšteči un mātes toreiz izgāja no tām organizācijām, bijušās Galvenās padomes laikā, skaļi gavilēja un slavēja Dievu, un runāja pret tām lietām. Bet jūs atgriezāties “kā suns pie saviem vēmekļiem un kā cūka uz saviem dubļiem” un izdarījāt to pašu, ko viņi. Un tagad esat kļuvuši tik baznīciski, ka esat noslāpējuši sevī līdzjūtību. Ja tev nav biedra kartiņas, tad teju vai neviens ar tevi pat nebiedrosies.

Ak, jūs, no “vienotības” [Angliski “Oneness”-Tulk.], Dievs iedeva jums tādu vēstījumu, bet tā vietā, lai ietu uz priekšu un vienkārši turpinātu būt pazemīgiem un soļotu uz priekšu, jums sagribējās atdalīties un organizēt savu grupu. Un kur jūs visi nonācāt? Tajā pašā maisā. Tieši tā. Bet Dieva Gars virzās tālāk. “Es, Tas Kungs, to iestādīju. Es to aplaistīšu dienām un naktīm, lai neviens...” Viņš noteica, lai tas viss notiktu, un Viņam tas ir jāatsūta.

Pirmais, kad Viņš sāk nonākt no debesīm, atskan sauciens. Kas tas ir? Tas ir vēstījums, lai sapulcinātu cilvēkus kopā. Pirmkārt, skan vēstījums. Lūk, ir laiks sakārtot lukturus: “Celieties un sakārtojiet savus lukturus!” Kāda sardze tā bija? Septītā. Nevis sestā, bet septītā. “Skat, Līgavainis nāk! Celieties un sakārtojiet savus lukturus.” Un viņas sakārtoja. Dažas no viņām konstatēja, ka viņām lukturos vispār nav eļļas. Saprotat? Taču tas ir lukturu sakārtošanas laiks. Tagad ir Maleahijas 4. [3.] nodaļas laiks. Ko Viņš apsolīja.... Tā ir Lūkas 17. nodaļa. Tā ir... Visi tie pravietojumi, kas ir izvietoti Rakstos precīzā secībā mūsu laikam, mēs redzam, kā tas atdzīvojas. Nav nekādu...

Ieraugi, kā tas viss notiek, mans dārgais brāli, māsa. Dievs debesīs taču zina, ka es varētu nomirt uz šīs platformas. Jums vajadzētu nedaudz pastaigāt apkārt. Tas ir vienkārši...tas ir satriecoši, kad tu skaidri redzi, kā Dievs atnāk no debesīm, nostājas cilvēku grupu priekšā un tur atrodas, parādot Sevi, kā Viņš to ir darījis vienmēr. Un tā ir Patiesība, šīs atvērtās Bībeles priekšā. Saprotat? Pareizi. Mēs esam klāt.

Un konfesionālā sistēma ir mirusi. Tai ir beigas. Tā vairs nekad neuzcelsies. Tā tiks sadedzināta. Tieši to dara ar sēnalām uz tīruma. Bēdziet no tās! Ieejiet Kristū! Nesakiet: “Es piederu pie metodistiem. Es piederu pie baptistiem. Es piederu pie pentakostiem.” Ieejiet taču Kristū!
Ja tu esi Kristū, tad tu tici pilnīgi katram Vārdam, kas ir rakstīts Šeit. Nav svarīgi, ko saka kāds cits. Un tad Dievs to visu izpauž, jo jūs... Kad Viņš izlej uz Vārda Garu, kas tad notiek? Tāpat kā tu aplej ar ūdeni jebkuru citu sēklu. Tā atdzīvojas, un tā nesīs pēc savas kārtas.

Jūs teiksiet: “Es saņēmu kristību, Svēto Garu.” Tas nenozīmē, ka tu esi glābts, ne tuvu tam. Paskatieties. Tu esi trīsvienīga būtne. Tu esi. Šī te puiša iekšienē atrodas dvēsele, nākamais ir gars, un pēc tam ir ķermenis. Lūk, šajā ķermenī tev ir piecas maņas, lai sazinātos ar savām zemes mājām. Tām nav kontakta ar visu pārējo. Tavam garam ir piecas maņas, lūk: mīlestība, sirdsapziņa un tā tālāk. Taču, lūk, šeit ir tā vieta, kur dzīvo tu. Lūk, kas tu esi.

Vai tad Jēzus neteica: “Lietus līst pār taisniem un netaisniem?” Iestādiet dadzi šeit, bet kviesi tur un aplejiet tos ar ūdeni, apmēslojiet tos un visu ko tādu, vai tad tie abi nedzīvos no tā paša ūdens? Protams! Nu, un kas tālāk? Viens no tiem izaugs par dadzi, jo tāds nu viņš ir. Tas dadzis pacels augšup savas rokas un gavilēs tieši tāpat kā kviesis.

Vai tad Bībelē nav teikts: “Pēdējās dienās parādīsies viltus Kristi?” Nevis “viltus Jēzi”. Viltus Kristi, svaidītie, melīgi svaidīti attiecībā pret Vārdu, konfesionāli svaidīti, bet nevis Vārdam, jo Vārds liecinās Pats par Sevi. Tam nekas vairāk nav vajadzīgs. Tas liecinās Pats par Sevi.
“Un celsies viltus svaidītie.” Jums ir mana lente par to. Un tie svai... Ak, ja jūs uzsauktu kādam no tiem, pasakot: “Ei, tu, vai tu esi Jēzus?” “Ak, protams, nē.” Viņi neko tādu neuzdrīkstētos.

Taču, kad lieta nonāk līdz: “Ak, slava! Uz manis ir svaidījums!” Un tas ir īstens svaidījums. Atcerieties, tāds bija arī Kajafam, un viņš pravietoja. Jā. Tāds bija arī Bileāmam, un viņš pravietoja. Taču tam nav nekāda sakara ar to, kas ir iekšā. Ja tā nav Dieva sēkla, Viņa gēns jau no sākuma, iepriekšnolemts, tad ar tevi ir beigas. Nav nozīmes, cik daudz jūs gavilējat, runājat mēlēs, skraidāt, gavilējat, tam ar to nav nekāda sakara.

Dadzis var skaitīties tieši tāds pats kā tie visi pārējie. Es esmu redzējis, kā pagāni ceļas un skaļi gavilē, runā mēlēs un dzer asinis no cilvēka galvaskausa, un piesauc velnu. Saprotat? Tāpēc jūs ne... Visas tās sajūtas un pārējo, aizmirstiet to. Galvenais, lai jūsu sirds būtu šajā Vārdā, bet tas ir Kristus. Ienesiet to iekšā un pavērojiet, kā Tas darīs Sevi zināmu, tikko kā Tas atvērsies, līdzīgi kā jebkura sēkla, un parādīs Sevi tam periodam, kurā Tas dzīvo.

Luters varēja izlaist tikai asniņu. Tie pārējie varēja izdarīt tās citas lietas. Šobrīd mēs esam kvieša periodā. Luterāņiem, īstenajiem luterāņiem, bija jādzemdina īstenus luterāņus. Īsteniem pentakostiem bija jādzemdina īstenus pentakostus. Tas arī viss. Taču tas periods ir beidzies, un mēs ejam tālāk. Vai jūs zināt, ka katoļu baznīca sāka kā vasarsvētku draudze? Un, ja pentakostu draudze pastāvētu divus tūkstošus gadus, tad tā būtu vēl sliktākā stāvoklī, nekā katoļu baznīca ir šodien. Pilnīgi precīzi. Es saku to maniem brāļiem, manām māsām, kurus es mīlu. Un Dievs to zina. Taču atcerieties, draugi, man būs jātiekas ar jums Tur tiesā. Un tas var notikt jau ļoti drīz. Man ir jāliecina par to, kas ir Patiesība.

Kad es sāku novadīt kopā ar jums sanāksmes, lūdzoties par slimajiem, viss bija brīnišķīgi. Taču, kad es atnācu ar vēstījumu! Ja skan kāds vēstījums, ja tas ir patiess vēstījums... Ja tie ir īsteni, reāli Dieva brīnumi, taču tie ir norobežoti kaut kādā organizācijā, tad ziniet, ka tas nav no Dieva, jo tas runā pats par sevi.
Jēzus gāja un dziedināja slimos, lai pievērstu cilvēku uzmanību, bet pēc tam bija Viņa vēstījums. Tā tas ir. Ir jābūt kaut kam, ar ko Dievs tādā veidā taisās iepazīstināt. Viņš vienkārši... Dievišķā dziedināšana, tamlīdzīgie Viņa brīnumi, bija tikai tam, lai pievērstu cilvēku uzmanību. Bet galvenā tā visa būtība ir vēstījums. Lūk, kas...tas nāk, lūk, no šejienes. Viņš cenšas iegūt cilvēku labvēlību, lai tie pasēdētu un paklausītos Viņā, saprotiet, jo tur ir daži, kas ir iepriekšnolemti Dzīvībai. Daži kviešu graudi nokrita uz zemes, tos savāca putni. Bet citi iekrita starp ērkšķiem. Bet citi bija...nokrita uz sagatavotas augsnes, iepriekš sagatavotas augsnes, un atnesa ražu.

Un tā, pirmā lieta ir skanēšana jeb pirmā ir bazūne jeb balss...sauciens, bet pēc tam balss, bet pēc tam bazūne. Sauciens: vēstnesis sagatavo cilvēkus. Otrkārt, tā ir augšāmcelšanās balss, tā pati balss, tā skaļā balss Jāņa Evaņģēlijā 11:38-44, kas izsauca no kapa Lācaru. Sapulcina kopā Līgavu, bet pēc tam ir mirušo augšāmcelšanās, saprotiet, lai tiktu aizrauti kopā. Tagad paskatieties, kā notiek šīs trīs lietas. Kas ir nākamais? Tā bija bazūne. Balss... Sauciens, balss, bazūne.

Un tā, treškārt, tā ir bazūne, kas vienmēr, bazūņu svētkos sasauc cilvēkus uz svētkiem. Un tas būs Līgavas mielasts, Jēra un Līgavas mielasts Debesīs. Saprotat? Pirmkārt, skan Viņa Vēstījums, sasaukdams kopā Līgavu. Pēc tam ir aizmigušās Līgavas augšāmcelšanās, tie nomirušie citos periodos - viņi tiek aizrauti kopā. Un bazūne, svētki debesīs, debesīs. Tieši tas taču notiek, draugi. Mēs esam tieši tur, jau gatavi. Izejošajai Draudzei vēl tikai ir jāpaguļ Saulē, lai nogatavotos. Vēl nedaudz, un atnāks tas lielais kombains. Kvieši tiks sadedzināti, stiebri, bet graudi tiks savākti klētī.

Lasīt pilnu kontu... Aizraušana.

Jo Kungs pats, atskanot pavēlei, erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei, nāks no debesīm; tad pirmie celsies tie mirušie, kas ir Kristū.

Tad arī mēs, kas dzīvojam, kas esam palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā, padebešos, pretīm Kristum; un tā mēs vienmēr būsim pie Kunga.

Tāpēc ieprieciniet viens otru ar šiem vārdiem!

1 Tesaloniķiešiem 4:16-18