Kas ir cienīgs?

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Intervāls starp Septiņiem Draudzes Periodiem un Septiņiem Zīmogiem.

Atklāsme 5:2-4,
2 Es redzēju varenu eņģeli saucam stiprā balsī: “Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?”
3 Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā nespēja atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.
4 Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.

Lūk, “un stiprs eņģelis...” Tagad 2. pantu. ...varenu eņģeli saucam stiprā balsī: “Kas ir cienīgs...(kā cienīgs?)...kas ir cienīgs paņemt šo grāmatu... Tagad mēs redzam... Kur šobrīd atrodas šī Grāmata? - Pie tās sākotnējā Īpašnieka, jo dēls to pazaudēja, pirmais Dieva dēls cilvēku dzimumā. Un, kad viņš pazaudēja savas tiesības, paklausot sātanam, viņš atdeva... Ko viņš izdarīja? Viņš pieņēma sātana gudrību Dieva Vārda vietā.

-----
Un šis Eņģeļa sauciens bija aicinājums, lai parādās Radinieks Izpircējs. Dievs bija pateicis: “Man ir likums, radinieks izpircējs var...var būt kā aizstājējs. Kur ir šis radinieks izpircējs? Kurš ir spējīgs To paņemt?” Sākot no Ādama, un līdz pat visiem apustuļiem un praviešiem, un visiem pārējiem - netika atrasts neviens. Nu, ko jūs par to sakāt? “Neviens debesīs, neviens uz zemes, neviens, kurš kādreiz ir dzīvojis.” Tur stāvēja Ēlija. Tur stāvēja Mozus. Tur stāvēja visi apustuļi jeb...jeb visi, kas bija nomiruši, visi šie svētie vīri, Ījabs un gudrie vecaji. Tur atradās visi, un neviens nebija cienīgs pat paskatīties uz šo Grāmatu, nemaz nerunājot par to, lai To paņemtu un lai noņemtu Zīmogus. Nu, kur tad ir pāvests un visi tamlīdzīgie? Kur ir tavs bīskaps? Kur ir mūsu cienīgums? Mēs esam nekas. Pareizi.

-----
Taču Jānis raudāja. Pēc manām domām viņš raudāja, lūk, kāpēc: ja jau neviens nebija cienīgs un nevarēja atvērt šo Izpirkšanas Grāmatu, tad visa radība bija pagalam. Lūk, ir šī Grāmata, lūk, ir šis īpašumtiesību dokuments, un tas tiks piedāvāts tam radiniekam izpircējam, kas atbildīs visām prasībām. Tāds ir paša Dieva likums, un Viņš nevar aptraipīt Savu likumu vai, precīzāk, nevar ignorēt Savu likumu. Saprotat? Dievs pieprasīja tādu radinieku izpircēju, kurš būtu cienīgs, kurš būtu spējīgs to izdarīt, kuram būtu pietiekami līdzekļu, lai to izdarītu. Un Eņģelis sacīja: “Tagad lai iznāk šis radinieks izpircējs.” Un Jānis skatījās. Viņš apskatīja visu zemi, viņš paskatījās zem zemes, taču nebija neviena. Radība un viss pārējais bija pagalam. Protams, Jānis raudāja. Viss bija pagalam. Tomēr viņa raudāšana ilga ne vairāk par minūti. Pēc tam piecēlās viens no vecajiem, viņš sacīja: “Neraudi, Jāni!” Ak vai! Viņa raudāšana ilga ne vairāk par minūti. Jānis nodomāja: “Ak, kur gan ir tas cilvēks? Tur stāv pravieši; viņi tika dzemdēti tādā pat veidā kā es. Tur stāv gudrie. Tur stāv... Ak, vai tiešām tur neviena nav?”

-----
Un šis Lauva no Jūdas cilts uzvarēja. Viņš sacīja: “Neraudi, Jāni, jo Lauva no Jūdas cilts, Dāvida Sakne ir uzvarējis. Viņš jau ir uzvarējis. Viņš to jau ir izdarījis. Viss ir beidzies, Jāni.” Ak! Tas tik ir! Viņš ir uztaisījis balinātāju [Sanāksme skaļi priecājas- Tulk.], kas liek atgriezties grēkam atpakaļ tā netīrajās rokās, kurš ar savu gudrību to (cilvēku) apgānīja. Jā.

Taču, kad Jānis pagriezās, lai paskatītos, viņš ieraudzīja Jēru. Tas nemaz neatgādināja Lauvu! Viņš sacīja: “Lauva ir uzvarējis...” Redziet, te es atkal varu piemērot jau teikto: Dievs slēpjas vienkāršībā. Viņš sacīja: “Redzi, Lauva.” Tas ir zvēru karalis. “Lauva ir uzvarējis.” Lauva ir visstiprākā būtne no visiem. Es esmu gulējis Āfrikas džungļos un klausījies žirafu bļāvienos, un... un kā milzīgs, varens zilonis taurē ar savu snuķi: “Vū-vū-vū.” Un klausījies, kā mežonīgie tuksneša zvēri kauc savās asinskārajās un stindzinošajās balsīs. Un šīs...šīs vaboles tik ļoti... Bet mēs ar Billiju Polu guļam, vienā ar ērkšķiem noklātā vietiņā, un mēs dzirdam, kā kaut kur tālumā norēcas lauva. Un viss tajā tuksnesī apklust. Apklust pat vaboles. Runā karalis. Vai vai! Tas tik ir! Es jums saku, lūk, kad sabrūk šaubas un konfesijas. [Sanāksme skaļi priecājas- Tulk.] Kad runā Ķēniņš, apklust pilnīgi viss. Un Tas ir Ķēniņš - Viņa Vārds. Ak!

-----
Lūk, viņš sacīja: “Lauva no Jūdas cilts.” Kāpēc no Jūdas? - “Ak, Jūda, likumdevējs nezudīs no viņa gurniem, iekāms Šīlo nāks. Un Viņš nāks caur Jūdu.” [Latv. Bībelē 1. Mozus 49:10: “Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, iekāms tas Šīlo nāks.”-Tulk.] “Un Lauva - Jūdas cilts simbols - ir uzvarējis. Viņš ir uzvarējis.” Un, kad viņš pavērās apkārt, lai ieraudzītu, kur ir šis Lauva, viņš ieraudzīja Jēru. Tas ir savādi - skatīties, kur ir Lauva, bet ieraudzīt Jēru. Vecaji nosauca Viņu par Lauvu. Taču, kad Jānis paskatījās, viņš ieraudzīja Jēru. “Jēru kā nokautu pirms pasaules radīšanas.” Jērs bija nokauts. Kas tas bija? Kas bija šis Jērs? Tas bija asiņains, ievainots. “Jērs, kas bija nokauts, bet no jauna bija dzīvs.” Un Viņš bija asiņains. Tas tik ir! Kā gan jūs varat skatīties uz To, draugi, un palikt grēcinieki?

Iznāca Jērs. Vecajs sacīja: “Lauva ir uzvarējis, Lauva no Jūdas cilts.” Un Jānis paskatījās, lai ieraudzītu šo Lauvu, bet tur bija Jērs, tas drebēja, viss asinīs, rētās. Viņš bija uzvarējis. Bija redzams, ka Viņš bija cīnījies. Viņš bija nokauts, taču atkal bija dzīvs.

Pirms tam, ziniet, Jānis šo Jēru šeit nebija ievērojis. Pirms tam Viņš nebija pieminēts. Viņš nekur nebija pieminēts. Jānis Viņu nebija redzējis, kaut arī viņš apskatīja visas Debesis. Taču šeit Viņš iznāca priekšā. Pievērsiet uzmanību, no kurienes Viņš iznāca. No kurienes tad Viņš iznāca? Viņš iznāca no Tēva Troņa, kur Viņš sēdēja kopš tā laika, kad tika nokauts un atkal augšāmcēlās. “Viņš ir augšāmcēlies un sēž pie Dieva labās rokas, vienmēr dzīvs būdams, lai mūs aizstāvētu.” Āmen! Augšāmcēlies šodien tur kā Aizstāvis, ar Savām Asinīm, lai aizstāvētu, ļaužu neziņas dēļ. Lūk, ir Tas, uz kuru es paļaujos! Viņam joprojām bija balinātājs, šis grēku piedošanas balinātājs.

-----
Tagad skatieties ļoti uzmanīgi. Te ir kaut kas, kas jums ir jāsaprot, lūk: Viņš darīja Savu starpniecības darbu, būdams ticīga cilvēka aizstāvis jeb aizbildnis. Viņš tur ir bijis divus tūkstošus gadus (Jērs). Tagad Viņš iznāk no Mūžības, lai paņemtu īpašumtiesību dokumenta Grāmatu un noņemtu Zīmogus, un atklātu noslēpumus. Kad tas notiek? - Laika beigās. Vai jūs to sapratāt? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Ļoti labi. Tādā gadījumā mēs turpināsim. Un tā, noraut šos Zīmogus un atklāt visus noslēpumus viņiem...septītajam eņģelim, kura Vēstījums atklās visus Dieva noslēpumus. Dieva noslēpumi atrodas šajos Septiņos Zīmogos. Saprotat? Tā Viņš šeit pateica. Visi noslēpumi atrodas šajos Septiņos Zīmogos.

Un tagad Jērs iznāk no turienes, kur Viņš bija starpnieks starp Dievu un cilvēku. Viņš kļūst par Lauvu. Un, kad Viņš kļūst par Lauvu, Viņš paņem Grāmatu. Tās ir Viņa tiesības. Dievs to ir glabājis (šo noslēpumu), taču tagad atnāk Jērs. Neviens nespētu paņemt šo Grāmatu. Tā joprojām ir Dieva rokās. Neviens pāvests, ne priesteris, lai kas tas arī nebūtu, viņi nekādi nespētu paņemt šo Grāmatu. Šie Septiņi Zīmogi nav atklāti. Saprotat?

Taču, kad Starpnieks...kad Viņa kā Aizstāvja darbs ir padarīts, Viņš iznāk. Un Jānis... Vecajs sacīja: “Viņš ir Lauva.” Un Viņš iznāk. Paskatieties uz Viņu. Ak vai! Vai redzat? Viņš iznāk, lai paņemtu Grāmatu (tagad skatieties), lai atklātu Dieva noslēpumus, par kuriem citi ir izteikuši minējumus visos šajos konfesionālajos periodos.

Redziet, tad septītais eņģelis... Ja šī Grāmata (šie noslēpumi) ir Dieva Svētie Raksti, tad septītajam eņģelim ir jābūt pravietim, lai pie viņa atnāktu Dieva Vārds. [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] To nevar saņemt neviens priesteris, pāvests vai vēl kaut kas - Vārds pie tādiem nenāk. Dieva Vārds nāk tikai pie pravieša - vienmēr. Maleahijas 3. nodaļā tāds ir apsolīts. Un kad viņš parādīsies, viņš paņems Dieva noslēpumus, kuros draudze ir pilnībā saputrojusies visās šajās konfesijās, un “atjaunos bērnu ticību atpakaļ tēviem. Un tad pār visu zemi nonāks Dieva sods, un zeme tiks sadedzināta. Un pēc tam taisnie staigās pa bezdievju pīšļiem Tūkstošgades Valstībā. Vai tagad jūs to saprotat? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Labi.

Ir tādi, kas konfesionālajā periodā ir izteikuši minējumus, taču, redziet, tam ir jābūt tam cilvēkam; septītais eņģelis no... Atklāsmes Grāmatā 10:1-4 ir... Šie Dieva noslēpumi tiek iedoti septītajam eņģelim, un viņš pabeidz visus noslēpumus, kuri ir palikuši visu šo konfesionālo periodu laikā.

Tagad jūs redzat, kāpēc es nepārmetu maniem brāļiem konfesijās. Vainīga ir pati konfesijas sistēma! Viņi nevar... viņiem nav nekādas jēgas censties to saprast, jo tas vēl nevarēja atklāties. Tas ir saskaņā ar Vārdu. [Brālis Branhams plaukšķina pa Bībeli-Tulk.] Viņiem bija pieņēmumi par to, un viņi ticēja, ka tas tur ir, un dzīvoja ticībā, taču tagad tas ir acīmredzami atklāts. Āmen! Tas tik ir! Cik... cik apbrīnojama Rakstu vieta!

-----
Tādas bija Dieva likuma prasības. Viņam Tā pieder. Dieva likums pieprasīja Radinieku Izpircēju. Un iznāca Jērs, kurš tam atbilda: “Es esmu viņu Radinieks. Es esmu viņu izpircējs. Es tagad... Es biju viņu aizstāvis, bet tagad Es esmu atnācis, lai pieprasītu priekš viņiem to, uz ko viņiem ir tiesības.” Āmen. [Sanāksme priecājas-Tulk.] “Es esmu atnācis, lai pieprasītu viņu tiesības. Iekš tā viņiem ir tiesības uz visu, kas tika pazaudēts tad, kad notika atkrišana, un Es esmu samaksājis cenu.” Ak, Brāli! O-o! Vai jūtat iekšēju dievbijību? [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Nevis labo darbu dēļ, kurus mēs esam darījuši, bet caur Viņa žēlastību. O-o! Brītiņu uzgaidiet! Un tie vecaji un visi pārējie sāka mest zemē savus vainagus, un ievērojamie sāka mesties zemē. Saprotat?

Neviens, neviens nespēja to izdarīt. Bet Viņš piegāja tieši pie Dieva labās rokas un paņēma no Viņa rokas Grāmatu, un pieprasīja, kas Viņam pienācās: “Es nomiru par viņiem. Es esmu viņu Radinieks Izpircējs. Es...Es esmu Starpnieks. Manas Asinis tika izlietas. Es kļuvu par Cilvēku. Un Es to izdarīju, lai atkal iegūtu atpakaļ šo Draudzi - to, kuru Es paredzēju pirms pasaules radīšanas. Es tā biju nolēmis. Es to izteicu - ka Viņa tur būs. Un neviens nebija spējīgs To paņemt, taču Es devos lejup un to izdarīju, Es pats. [Sanāksme skaļi priecājas-Tulk.] Es esmu viņu Radinieks. Es kļuvu viņiem radniecīgs.” Un Viņš paņem šo Grāmatu. Āmen! Ak, Kurš mani šovakar Tur gaida? Kurš tas ir, draudze [Brālis Branhams klauvē pa kanceli-Tulk.], kurš gaida Tur? Kurš tad vēl varētu jūs Tur gaidīt? - Šis Radinieks Izpircējs! Ak vai! Cik lielisks apgalvojums, tas ir, rīcība!

Tagad Viņam ir īpašumtiesību dokuments izpirkšanai. Viņš tur To Savā rokā. Starpniecība jau ir beigusies. Viņš tur To Savā rokā. Atcerieties, visu laiku Tā bija Dieva rokā, bet tagad Tā ir Jēra rokā. Tagad uzmanīgi skatieties. Visas radības izpirkšanas īpašumtiesību dokuments ir Viņa rokā. Un Viņš ir atnācis, lai pieprasītu To atpakaļ cilvēcei. Nevis pieprasīt to atpakaļ priekš Eņģeļiem, bet pieprasīt to atpakaļ cilvēkiem, kuriem tas arī bija dots, lai atkal būtu Dieva dēli un meitas, atvest viņus atpakaļ Ēdenes dārzā, visu, ko viņi pazaudēja [Brālis Branhams klauvē pa kanceli-Tulk.]; visu radību, kokus, dzīvniekus, visu pārējo. Ak vai! Vai tas jums neliek justies labi?

Lasīt pilnu kontu...
Intervāls starp Septiņiem Draudzes Periodiem un Septiņiem Zīmogiem.

Un eņģelis, ko es redzēju stāvam virs jūras un virs zemes, pacēla savu roku pret debesīm

Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžos un kas radīja debesis un visu, kas tanīs, un zemi, un visu, kas tanī, un jūru, un visu, kas tanī, jo laika vairs nebūs.

Bet septītā eņģeļa vēstījuma dienās, kad tas sāks bazūnēt, piepildīsies Dieva noslēpums, kā Viņš to pasludināja caur saviem kalpiem praviešiem.

Atklāsme 10:5-7