Dievs bija apslēpts Mozū.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Dievs noņem apsegu.

2 Korintiešiem 3:13-16,
13 un ne tā kā Mozus, kas klāja apsegu pār savu vaigu, lai Israēla bērni neredzētu, kā izbeidzas tas, kam jāzūd.
14 Bet viņu prāti bija padarīti akli: jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu.
15 Bet līdz pat šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm.
16 Bet, līdzko pievērsīsies pie Tā Kunga, tur sega tiks noņemta.

----
Mozum bija Vārds. Un tā, atcerieties, pēc tam, kad Vārds bija izpaudies, Mozus atkal bija Mozus. Saprotat? Taču, kamēr tas Vārds bija viņā, lai tiktu izdots, viņš bija Dievs; nu, viņš vairs nebija Mozus. Viņam bija Tā Kunga Vārds tam periodam. Nekas nevarēja viņam ko izdarīt, pirms tas nebija izdarīts; tas Vārds bija kopā ar viņu. Lūk, tādējādi, kad viņš atnāca, cilvēki grozīja savas galvas, viņi nevarēja saprast. Viņi bija izmainījušies. Viņš bija pavisam cits. Viņš nāca ar to Vārdu. “Un viņš uzklāja apsegu,” ir teikts Bībelē, “uz sava vaiga,” jo viņam bija Vārds. Un viņš bija Vārds viņiem.

Un tā, paskatieties, ja Mozus... Ak, brāli, šeit būs apvainojums. Taču, ja Mozus... Kā Pāvils šeit sacīja Otrajā vēstulē Korintiešiem, 3. nodaļā. Ja Mozum bija jāapklāj savs vaigs, jo uz viņa bija tāda godība... Saprotiet, jo tā bija dabiska godība, tas bija dabisks likums. Un, ja Mozus, zinādams, ka tam likumam bija jāpazūd.... Bet tā Godība bija tik varena, ka tā darīja cilvēkus aklus, tāpēc viņa vaigs bija jāaizsedz ar apsegu. Cik daudz vairāk tā būs ar Šo? Garīgi akli cilvēki! Jā-jā. Tai godībai bija jāizzūd, bet šī Godība neizzudīs. Saprotat? Mozum bija miesīgi likumi, nosodījums, nekādas žēlastības, pilnīgi nekā, tas vienkārši tevi nosodīja. Taču Šis, par ko mēs runājam... Tam nebija nekādas piedošanas, tas vienkārši pateica tev, kas tu esi. Šis dāvā tev izeju. Un, kad šis Vārds ir atsegts, ak vai, kāds vaigs tad būs Tam? Tam būs jātiek aizsegtam. Tas ir jāaizsedz. Tagad skatieties. Tādējādi Gars ir apslēpts cilvēciskā templī, saprotiet, viņš runā dabiskus vārdus aiz dabiska apsega.

Un tā, Pāvils šeit runā, lūk, un šādā... šādā nozīmē Garīgu Vārdu: “Mēs neesam burta, likuma kalpotāji; bet esam spējīgi būt Gara kalpotāji,” ka Gars paņem to burtu un izpauž To. Tas vienkārši bija likums, tev bija jāiet un jāskatās uz to, piemēram: “Tev nebūs pārkāpt laulību. Tev nebūs zagt. Tev nebūs melot. Tev nebūs darīt to, šito vai vēl kaut ko.” Saprotat? Tev bija jāskatās uz to. Taču šis ir Gars, kas nonāk uz apsolīto Vārdu tam periodam, un izraisa un izpauž, nevis divas akmens plāksnes, bet dzīvā Dieva Klātbūtne. Nevis kāda mistiska doma, ko kāds ir izdomājis, vai Haudini [Amerikāņu iluzionists -Tulk.] triks; bet pats Dieva apsolījums, atklāts un izpaudies mūsu priekšā. Aiz kāda veida priekškara tas atradīsies? Un lai...lai to noņemtu...

Redziet, tas bija tik vareni, ka cilvēki pat sacīja, viņi sacīja, kad viņi redzēja, kā Jehova nonāk šajā Uguns Stabā un sāk tricināt zemi un... un visu pārējo, ko Viņš izdarīja, un to kalnu liesmās. Un, ja kāds pat mēģināja aiziet uz to kalnu, aizgāja bojā. Tas bija tik vareni, ka pat Mozus bija nobijies no zemestrīces. Tādējādi, ja toreiz Viņš satricināja tikai to kalnu, šajā reizē Viņš satricinās debesis un zemi. Kā tad ar Šo Godību? Ja tā bija apklāta ar fizisku apsegu, tad Šī ir ļoti... aizklāta ar garīgu apsegu. Tāpēc necenties skatīties uz fizisko, izlauzies Garā un ieraudzīsi, kur tu atrodies, ieraudzīsi, kādā stundā mēs dzīvojam.

Vai jūs To saprotat? Saprotiet, Tas ir garīgs apsegs, kas atrodas pār cilvēkiem, saka: “Es esmu metodists. Esmu tikpat labs kā jebkurš. Es esmu baptists. Bet es esmu pentakosts.” Vai tad jūs neaptverat, ka tas viss ir tradīciju apsegs? Tas noslēpj no jums Dievu. Tieši tas jums neļauj izbaudīt visus... Ak, jūs teiksiet: “Es gavilēju un šurpu turpu lēkāju.” Viņš sacīja: “Katru Vārdu!” Ieva ticēja katram Vārdam, izņemot vienu. Saprotat? Tas ir pilnais Dieva Vārds, izpausts šī laika apsolījums. Saprotat? Tagad skatieties, mēs iesim tālāk. Te ir ļoti daudz par ko runāt, un man ir apmēram divdesmit lapas, taču tas... ar pieraktiem, taču es... es vienkārši nerunāšu par to visu. Redz, es pasteigšos.

Pirms Viņš var runāt ļaudīm Vārdu, Viņš apsedzas ar dabisku apsegu. Lūk, Dievam ir Sevi jānoslēpj, kā Viņš ir apsolījis, cilvēciskā miesā. Dievam! Vai jūs to saprotat? Dievam ir jāapsedz Sevi cilvēciskā miesā un jāuzliek pār viņiem garīgs apsegs (saka: “Es taču esmu tāds, bet es esmu šitāds.”), lai runātu uz ļaudīm. Kad tas apsegs, kurš ir tradīciju apsegs, tiek pārrauts, tad... tas, ko viņi saka: “Brīnumu laiks taču ir beidzies.”

----
Un tā, fiziskais apsegs. Dievs, Vārds, apslēpts cilvēciskā miesā. Kas tas bija? Dievs bija apslēpts Mozū. Dievs bija Mozū, zem apsega, un Dieva Klātbūtne bija viņā. Viņš bija tik pilnīgs ar to Vārdu viņā šādā veidā, ka viņam bija jāapsedz sava seja. Un tas bija apstiprināts pravietis, kas atklāja Vārdu un sacīja viņiem: “Tev nebūs! Tev būs! Un tev nebūs!” Saprotat?

Viņš apslēpa Sevi cilvēciskā būtnē, lai iedotu Savu Vārdu tai paaudzei, vai arī Vārds būtu padarījis aklus pat izsauktos. Saprotat? Pat tie cilvēki, kas bija tur izgājuši, viņi nespēja uz to skatīties un izturēt. Mēs atrodam to 2. Mozus grāmatā, viņi sacīja: “Lai runā Mozus, nevis Dievs.” Vai saprotat, kāpēc Uguns Stabs neparādās pārāk bieži? Saprotat?

Dievs sacīja: “Es to izdarīšu. Es celšu viņiem Pravieti.” Āmen! “Es viņiem tādu celšu.” Un Viņš precīzi tā arī atnāca. “Es... Un Viņam būs... Viņš būs Vārds.” Viņš sacīja: “Ja viņi grib redzēt, kas ir Vārds...” Sacīja: “Lūk, Mozu, Es tur parādījos tev degošā krūmā.” Sacīja: “Es nonākšu un aizdedzināšu to kalnu.” Sacīja: “Viņi ieraudzīs, ka tu esi sacījis patiesību.” Es parādīšos šeit tieši tādā...tieši tādā ugunīgā veidā. Es šeit parādīšos un pierādīšu cilvēkiem, Es apstiprināšu tavu kalpošanu.“ Lūk, ko Viņš šeit pateica Mozum, tajos vārdos.

Pievērsiet uzmanību, Viņš sacīja: “Tagad Es pagodināšu... pagodināšu tevi cilvēku priekšā.” Sacīja: “Lūk, tu pateici viņiem, ka Es satiku tevi tur, ugunīgajā krūmā; tagad Es nonākšu lejā, tas pats Uguns, un Es ļaušu cilvēkiem ieraudzīt, ka tur par To nemeloji.” To var pierādīt pat zinātniski, ja gribat. Saprotat? “Es nonākšu lejā un viņiem ziņošu.”

Un, kad Viņš sāka dārdināt, kad Jehova sāka dārdināt, cilvēki pateica: “Nē! Nē! Nē! Lai Jehova nerunā; mēs... mēs mirsim.” Redziet, Viņam bija jābūt zem apsega, tāpēc Dievs apslēpa Sevi Mozū un iedeva Mozum Vārdu. Un Mozus nokāpa lejā un runāja Tā Kunga Vārdu ar apsegu uz savas sejas. Vai pareizi? Jehova apslēpts pravieša apveidā, jo tas būtu absolūti... Un Dievs pateica, ka Viņš šādi ar viņiem vairs nerunās. Ka Viņš runās ar viņiem tikai caur pravieti. Kopš tā laika tas ir vienīgais veids, kā Viņš runās. Tas ir vienīgais veids, kādā Viņš ir runājis. Pareizi. Nekad nekādā citā veidā. Viņš nemelo.

Ievērojiet, tikai Mozum bija Vārds. Lūk, tur neatnāca kaut kāda grupa, tur nebija tikai farizeji vai saduķeji, un tā nebija kāda konkrēta sekta vai klans. Tas bija Mozus! Viņam bija viens cilvēks. Viņš nevar paņemt divus vai trīs dažādus prātus. Viņš ņem vienu cilvēku. Vārds bija Mozum un tikai viņam. Pat Jozuam Tā nebija. Nevienam citam Tā nebija. Āmen! Jozua bija ģenerālis, Jozua bija armijas komandieris; Jozua bija ticīgais, kristietis. Bet Mozus bija pravietis! Vārds nevarēja atnākt pie Jozuas; Tam bija jāatnāk pie Mozus. Viņš bija tā laika galvenais pravietis. Ievērojiet, Vārds nekad nenāca pie Jozuas, līdz Mozus bija prom. It nemaz. Dievs vienlaicīgi darbojas ar vienu. Dievs ir viens. Saprotat? Un tā, tikai Mozum bija Vārds, nevis kādai grupai.

Paskatieties, Dievs brīdināja, lai neviens neseko Mozum aiz tā priekškara, atdarinātājus. Saprotat? Sieviete, vīrietis, priesteris, lai kas tas arī nebūtu, cik dievbijīgs, kāds vīrs, cik godājams, lai kādi viņi arī nebija; Viņš brīdināja: “Lai Mozus nāk viens! Un, ja kāds cilvēks, pat dzīvnieks, tam pieskarsies, viņš uzreiz ir jānogalē.” Nekad priekšlaicīgi nešķērso šo priekškaru. Tas priekškars ir vienam cilvēkam. Šis Vēstījums ir viens. Saprotat? Templī viens cilvēks iegāja vienu reizi gadā, svaidīts un sagatavots ieiešanai; nevis tam, lai iznestu Vārdu, bet lai upurētu asinis. Tik vien kā pieiet pie Tās, tikai viens. Ikviens cits cilvēks mira. Saprotat?

Tagad viņi mirst garīgi. Tas ir garīgs priekškars. Saprotat? Tas bija fizisks priekškars. Šis ir garīgs priekškars. Saprotat? Viņi tik turpina iet tur iekšā, kaut ko viņiem pateiksi. “O-o, es taču zinu! Es to zinu, taču es...” Ejiet vien uz priekšu, lai tā ir, tas tikai parāda... Saprotiet, pēdējā sērga Ēģiptē bija nāve, pirms iziešanas. Pēdējā sērga uz zemes ir garīga nāve, pirms iziešanas. Pēc tam viņi tiks sadedzināti un pārvērtīsies pelnos, un taisnie izies un staigās pa viņu pelniem. Taču pēdējais ir garīgā nāve, Vārda noraidīšana.

Tagad paskatieties, Dievs brīdināja ikvienu nemēģināt sekot Mozum aiz Uguns priekškara. Mozum bija jābūt zem apsega, viņam bija no turienes jāiznāk. Un Mozus iegāja kā Mozus, gāja iekšā šajā Uguns Stabā; bet, kad viņš atgriezās atpakaļ, viņš bija zem apsega. Jo viņš iegāja tajā, no savām tradīcijām, no vecaju tradīcijām. Viņš bija redzējis Uguns Stabu, taču šeit viņš ieiet Uguns Stabā. Saprotat? Āmen. Un viņš iznāk, būdams zem apsega. Dieva Vārds cilvēkā, zem apsega! Lūk, viņš iznāk, ak vai, es to redzu. Brīdināja, lai neviens cits nemēģina, neviens nevar To atdarināt. Labāk to nedariet. Saprotat? Pat priesteris vai kāds svēts vīrs, lai kas tas nebūtu, kardināls, bīskaps, vēl kāds, kas mēģināja ieiet aiz tā priekškara, nomira. Dievs brīdināja viņus. Mums nebūs nekādas atdarināšanas.

Viņa Vārds tiek atklāts vienam. Tā vienmēr ir bijis, katrā periodā nāca pravietis ar Tā Kunga Vārdu, ik reizi, viscaur Rakstos. Saprotat? Vārds atnāk pie viena. Katrā periodā tieši tā, pat draudzes periodos, no paša pirmā līdz pēdējam. Pārējiem ir viņu vieta, tā tas ir, pievērsiet uzmanību, taču turieties tālāk no tā Uguns Staba. Saprotat? Kāda mums šeit ir pamācība! Saprotiet, visi grib būt Mozus, un visi...

Vai atceraties, ko tur pateica Datans un pārējie? Sacīja: “Un tā, Mozu, brītiņu uzgaidi! Tu pārāk daudz no sevis iedomājies, saproti. Lūk, šeit ir arī citi cilvēki, kurus Dievs ir aicinājis.” Tā bija taisnība. Viņi visi labi sekoja, kamēr vien viņi sadarbojās, taču, kad viens mēģināja pacelties un ieņemt to Dieva pozīciju, kuru Viņš iedeva Mozum, kurš bija iepriekšnolemts un nozīmēts tam darbam, mēģināja to pārņemt, nonāca uguns un atvērās zeme, un tur viņi tika aprīti. Saprotat? Saprotat? Esiet uzmanīgi. Saprotat? Vienkārši esiet labi, dievbijīgi Dieva kristieši, ticēdami Vārdam. Saprotat? Turieties maliņā no tā Staba! Kāda pamācība!

Sākumā Dievs parādījās Mozum degošajā krūmā, Dievs bija apslēpts Uguns Stabā. Lūk, tagad brītiņu ļoti uzmanīgi paklausieties. Sākumā Dievs atnāca pie Mozus, Viņš bija apslēpts. Dievs bija Uguns Stabā, bija noslēpies tajā krūmā, saprotiet, it kā aiz ādas, saprotiet, tur, pie žēlsirdības troņa uz altāra. Saprotat? Viņš bija zem apsega. Viņš vienmēr ir zem apsega. Un, kad Viņš atnāca pie Mozus, Viņš bija Uguns Stabā, apslēpts Uguns Stabā. Taču šeit, cilvēku priekšā, Dievs apstiprināja viņu ar to pašu Uguns Stabu. Saprotat? Mozus pateica...

Tagad skatieties! Vai jūs sekojat? Vai jūs ļaujat savam prātam atslēgties? Vai jūs varat? Varat... “Kam ausis, tas lai dzird.” Saprotat? Kad Dievs parādījās Mozum, tas bija Uguns Stabā, kad Viņš aicināja viņu kalpošanai. Un Mozus atnāca un izstāstīja to ļaudīm. Viņi nespēja tam noticēt, kaut arī viņš darīja brīnumus un visu ko tādu. Taču šajā reizē Viņš redzamā veidā, zinātniski parādījās un apstiprināja Mozus kalpošanu, ka tas ir tas pats Dievs, kas runāja ar viņu, jo Viņš parādījās Uguns Staba veidā un aizdedzināja visu kalnu. Bet pie Mozus Viņš atnāca krūmā, runāja ar viņu. Labi.

Dievs sākumā parādījās Mozum degošajā krūmā, zem apsega. Cilvēku priekšā Dievs atkal bija zem apsega un apstiprināja Mozu, ar apsegu, apsedzot Sevi ar to pašu Uguni, nonāca tas pats Uguns Stabs. No... no viņiem... no viņiem, tādējādi viņi tikai varēja dzirdēt Dieva Vārdu. Vai jūs to saprotat? Tikai Vārdu, viņi dzirdēja Viņa Balsi. Jo Mozus bija viņiem Dzīvs Vārds. Mozus! Saprotiet, Dievs tādā veidā pierādīja šo Vārdu caur Mozu! Saprotiet, Mozus sacīja... Dievs sacīja Mozum: “Ej uz turieni, un Es būšu ar tevi. Viņš ir... Nekas nenostāvēs tavā priekšā. ES ESMU, KAS ES ESMU.”

Mozus nonāca lejā un pateica: “Varbūt jūs tam nemaz neticēsiet, taču Dievs parādījās man Uguns Stabā un Viņš man to visu pateica.” “Ak, mums te viskautkas tāds notiek.” Faraons sacīja: “Kā tā!” Mācītājs faraons sacīja: “Nu, tev tas ir lēts burvju triks. Nu, man šeit ir burvju mākslinieki, kas var pārvērst čūsku par nūju... nūju par čūsku. Panāciet šurp, burvju mākslinieki.” Un viņi tur ieradās un izdarīja to pašu.

Lasīt pilnu kontu...
Dievs noņem apsegu.

Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums. Tas ir parādījies miesīgi, apliecināts garā, eņģeļi to skatījuši, tautām tas sludināts, pasaulē ticēts, godībā uzņemts.

1 Timotejam 3:16