Tā Kunga Vārds nāk pie praviešiem.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu...
Pravietojumi izskaidro mūsdienu notikumus.

Viņi stāstīja jums, pentakosti, pirms četrdesmit pieciem, piecdesmit gadiem, jūsu mātes un tēvi, kad tie bija īsteni pentakosti, viņi izgāja no organizācijas, nolādēja to visu un aizgāja no turienes. Pēc tam, kā suns atgriežas pie saviem vēmekļiem, jūs atkal tajā atgriezāties, izdarījāt to pašu, kas nogalināja to draudzi, jūs tādā pat veidā nogalinājāt savējo. Nekas pret cilvēkiem, kas atrodas tajā, nekas pret to, to izdara tieši tā sistēma.

Un ievērojiet, ka viņiem neizdevās ieraudzīt apstiprinājumu tam, ka Dieva Vārda pravietojumi ir piepildījušies. Ja šie priesteri... Viņi bija izprātojuši, kā tieši Mesija nāks, viņi zināja, kas notiks. Farizejiem bija savs priekšstats, saduķejiem, hērodiešiem un visiem, viņiem bija savi priekšstati. Bet Viņš nenāca... Viņš atnāca pretēji tiem visiem, bet precīzi saskaņā ar Vārdu. Jēzus teica to pašu šeit: “Ja jūs būtu Mani pazinuši, jūs būtu pazinuši Manu dienu. Ja būtu zinājuši, jūs... Jūs sakāt: 'Nu, Mozus! Mums ir Mozus.'” Viņš sacīja: “Ja jūs būtu ticējuši Mozum, tad jūs ticētu arī Man, jo viņš rakstīja par Mani.”

Bet, redziet, kad Dievs apstiprināja tieši to, ko Viņš bija apsolījis, viņiem bija tāds kā ļoti cēls priekšstats par Jēzus atnākšanu... es runāju par Mesiju. Mesijam noteikti bija jānāk tieši uz viņu grupu, pretējā gadījumā tas nebija Mesija. Nu, šodien tas ir gandrīz tas pats: “Ja tu neskaties caur manām brillēm, tu vispār neko neredzi.” Saprotiet, un tā nu tas vienkārši ir. Mēs... Tā ir taisnība. Mums nepatīk par to domāt, bet tā ir visīstākā patiesība.

Vēstule ebrejiem 1:1, Dievs dažādos laikos rakstīja Bībeli Savā izvēlētajā veidā. Viņš nekad nav izmantojis teologus, lai to uzrakstītu, nedz arī ar viņu palīdzību to ir skaidrojis. Nekad nav bijis tā, ka teologiem būtu Dieva Vārda skaidrojums. Skaidrojums nāk tikai pie pravieša. Un mēs izkļūsim no šī jucekļa tikai tad, ja Dievs atsūtīs mums šādu pravieti, tieši tā, to var izdarīt tikai šādi. Tam ticēja, to gaidīja, bet piepildījums... Redziet, to neuzrakstīja cilvēks, to uzrakstīja Dievs. Tā nav kāda cilvēka grāmata, tā nav kāda teologa grāmata. Tā ir Dieva Grāmata, kas ir pravietojumu Grāmata, ko ir uzrakstījuši pravieši un skaidrojuši pravieši. Bībelē ir teikts: “Tā Kunga Vārds nāk pie praviešiem.” Precīzi!.

Cik skaisti tas tika ilustrēts jeb, pareizāk sakot, nodemonstrēts, kad Jēzus atnāca uz zemes un Jānis bija tā laika pravietis, un viņš pravietoja. Cilvēki sacīja: “Ak, vai tu gribi teikt, ka Dievs iznīcinās mūsu lielās apvienības un visas šīs lietas? Un ka pienāks laiks, kad vairs nebūs pielūgsmes mūsu tempļos?”

Viņš stāstīja, ka tuvojas laiks, kad Dievs upurēs Dieva Jēru, Cilvēku. Un viņš teica, ka viņš atpazīs Viņu, kad Viņš atnāks. Un viņš teica... Viņš bija tik pārliecināts par savu vēstījumu, ka sacīja: “Viņš šobrīd stāv tepat jūsu vidū, bet jūs to nezināt.” Viņš ir tepat jūsu vidū, bet jūs to nezināt.

Viendien, kad Jēzus iznāca, Jānis pacēla acis un ieraudzīja virs Viņa to zīmi, un viņš sacīja: “Lūk, Dieva Jērs, kas paņem prom pasaules grēku.” Tieši tajā brīdī Jēzus zināja, ka Viņš ir apliecināts cilvēku priekšā. Lūk, Viņš bija Vārds; vai tad mēs par to šaubāmies? Bībele saka, ka Viņš bija Vārds: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” Un te nu Viņš ir... Te nu ir Vārds uz zemes (Paskatieties! Ideāli!), ieiet ūdenī un dodas pie pravieša.

Tā tas ir, Vārds vienmēr nāk pie Sava pravieša. Tāpēc mēs nevaram gaidīt, ka tas nāks pie teologiem. Mēs nevaram gaidīt, ka tas nāks pie konfesijām. Tam ir jānāk pa to maršrutu, ko mums ir paredzējis Dievs, un tas atnāks tikai tādā veidā. Tas tiks ienīsts, nicināts, noraidīts. Kad tas atnāks, tas tiks nomests malā un tā tālāk, bet Dievs to tik un tā darīs. Tas tika noraidīts Jēzū Kristū, tas tika noraidīts Jānī, tas tika noraidīts Jeremijas laikā, tas tika noraidīts Mozus laikā. Tā tas notiek vienmēr. Bet Dievs turpina rīkoties tādā veidā, kā Viņš ir apsolījis. Tieši tā, Viņš vienmēr rīkojas tādā pašā veidā.

-----
Ieskatieties Bībelē, un tad jūs ieraudzīsiet, kur un kādā periodā mēs dzīvojam, kad jūs ieraudzīsiet, kā izpaužas tās varenās lietas. Ja Dievs ir kaut ko apsolījis, Viņš vienmēr to izpilda. Katra perioda beigās, kad draudze nonāk pagrieziena punktā un novēršas no Vārda, atgriežas atpakaļ pie grēka un pasaulīguma... Pasaulīgums ir grēks. Bībelē ir teikts: “Ja jūs mīlat pasauli vai šīs pasaules lietas, tad Dieva mīlestības nav pat jūsos.”

Sludinot vakar vakarā, es runāju par upuri, par Jēru, kas tika upurēts. Bija jāpaiet septiņām dienām, kas simbolizē septiņus draudzes periodus. Cilvēku vidū nedrīkstēja būt nekas raudzēts, septiņas dienas nedrīkstēja būt nekas raudzēts. Tas nozīmē, ka nekas nav Tam piejaucies, Tas visu laiku ir bez rauga. Un mēs negribam, lai mums ir piejauktas kaut kādas ticības mācības, raugs un tās lietas. Mēs negribam sajaukties ar šo pasauli. Tai ir jābūt neraudzētai Dieva Maizei, Dieva Vārdam, neaptraipītam Dieva Vārdam, jo: “Cilvēks dzīvos no katra Vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Mūsu konfesionālās sistēmas, domstarpības un citas lietas ir piemaisījušas mums raugu un to, un šito, un pasauli, un modi. Un, ak, tas ir nonācis līdz tam, ka Holivuda ir gandrīz visur. Galu galā tas būs kā Anglijā, kad kaunēsies no aicinājuma pie altāra. Ak vai! Kā teica viens brālis: “Kā var noķert zivi tādā laivā?” Tā tas ir.

Mums ir jāsludina Evaņģēlijs tā pilnībā, ar Dieva spēku, lai apstiprinātu to saskaņā ar apsolīto šim periodam un pierādītu, ka tā tiešām ir Dieva griba. Ārpus tā tu esi tikai draudzes loceklis, nav nozīmes, cik ļoti tu centies izdarīt Dievam pakalpojumu. Tu vari iet uz draudzes pasākumiem, tu vari būt tik ļoti uzticīgs draudzei; taču, ja tevī nav bijis iecerēts tas Mūžīgās Dzīvības dīglis, lai tu kļūtu par Dieva dēlu vai meitu, tu izaugsi kā kaut kas deformēts un nekad nebūsi īsts, patiess Dieva dēls vai meita.

-----
Ievērojiet, ka šodien mēs redzam, ka cilvēki... Daudzi cilvēki tam vienkārši nespēj noticēt, pat Gara piepildīti cilvēki. Es jums pateikšu kaut ko tādu, kas iesprūdīs jums kaklā. Kristība ar Svēto Garu nenozīmē, ka jūs tur ieiesiet, it nemaz, it nemaz, tam nav nekāda sakara ar tavu dvēseli. Tā ir kristība, saprotiet. Lūk, šeit iekšā ir tā dvēsele, un tai ir jānāk no Dieva. Bet no ārpuses jums ir piecas maņas, un piecas ieejas tavā...lai sazinātos ar savām zemes mājām. Iekšienē jums ir gars, un tam ir piecas izejas: jūsu apziņa un mīlestība, un tā tālāk, piecas šī gara izejas. Atcerieties, šajā garā jūs varat būt kristīti ar īstenu Dieva Garu un joprojām būt pazuduši. Tieši dvēsele ir tā, kas ir dzīva, tā ir Dieva iepriekš nolemta.

Vai tad Jēzus neteica: “Daudzi nāks pie Manis tanī dienā un sacīs: 'Kungs, vai Es neesmu izdzinis ļaunos garus, darījis lielus, varenus darbus, pravietojis, lietojis lielas Dieva dāvanas?'” Un Viņš tiem atbildēja: “Ejiet prom no Manis, jūs, netaisnības darītāji. Es jūs nekad neesmu pazinis.” Daudzi tādi nāks tajā dienā.

Vai tad Kajafa nepravietoja? Viņš bija velns. Mēs redzam, ka tur... Un šie priesteri, tie lieli vīri, kas tika uzskatīti par tā laika lielajiem līderiem, ar pazemību un visu pārējo, tomēr viņi nespēja ieraudzīt pašu Dieva Vārdu, kas bija izpausts viņu priekšā. Mēs varētu izskatīt veselu sarakstu ar tādiem, ko es esmu šeit pierakstījis. Kā ir ar Bileāmu? Viņš bija... Jūs teiksiet: “Dievs mainīja Savas domas.” Viņš nemaina Savas domas!

Kad Bileāms izgāja un devās uz turieni kā pravietis (bīskaps, sludinātājs, sauciet viņu, kā vien vēlaties), viņš bija liels cilvēks. Bet, kad viņš jautāja Dievam par došanos uz turieni un Izraēla nolādēšanu (tie viņam nekad nebija patikuši)... Tā ka, kad viņš lūdza atļauju iet, Dievs sacīja: “Neej!”
Tad viņi nosūtīja kādas augstas amatpersonas, varbūt kādus bīskapus, prezbiterus vai ko tamlīdzīgu, sacīja...kādu izglītotāku, lai viņu pārliecinātu. Viņš devās atpakaļ un atkal prasīja Dievam. Tev nav Dievam jāprasa otrreiz! Kad Dievs to saka pirmo reizi, tad tas ir viss! Tev nav jāgaida kaut kas cits.

Rebeka negaidīja otro rīkojumu. Tie viņai pajautāja, teica: “Vai tu iesi?”
“Ļaujiet viņai pašai pateikt.”
Viņa sacīja: “Es iešu!” Dievs bija viņu spēcīgi iedvesmojis. Viņa kļuva par vienu no Bībeles karalienēm, rīkodamās saskaņā ar Dieva Gara pulsāciju, kas virzījās virs viņas, lai pieņemtu to, kas bija absolūta patiesība, un viņa noticēja tam.

Un tā, mēs konstatējam, ka Bileāms, protams, viņš nespēja ieraudzīt. Viņš iznāca un paskatījās uz tiem cilvēkiem, un sacīja: “Nu, brītiņu uzgaidiet! Mēs te augšā esam lieli, vareni cilvēki, bet jūs esat tikai izkaisīts bars.” Saprotat? “Un mēs visi... mēs visi ticam tam pašam Dievam.” Tā ir taisnība. Viņi visi ticēja tam pašam Dievam, viņi visi pielūdza Jehovu. Paskatieties uz Bileāma upuri: septiņi altāri (Dieva pilnības skaitlis, septiņas draudzes), redziet, septiņi auni, kas stāsta par Tā Kunga atnākšanu. Savā būtībā viņš bija tikpat fundamentāls kā Mozus, taču, redziet, tur nebija dievišķa apstiprinājuma.

Viņi abi bija pravieši, bet Mozus kalpošanā bija pārdabisks uguns stabs, Gaisma, kas pavadīja nometni. Tur bija dievišķā dziedināšana, tur bija Ķēniņa līksmības sauciens nometnē; lielas zīmes, dievišķā dziedināšana un brīnumi, un lietas, kas notika viņu vidū. Tā bija dzīvā Dieva zīme Viņa ļaužu vidū. Viņu abu pamatprincipi bija pareizi. Bileāms mēģināja pārliecināt ļaudis un ievilināja viņus tajā. Kad? Tieši pirms viņu nokļūšanas apsolītajā zemē. Vēl diena vai divas, un viņi būtu bijuši apsolītajā zemē.

Lasīt pilnu kontu...
Pravietojumi izskaidro mūsdienu notikumus.

Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem.

Pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu, kuru Viņš iecēlis visam par mantinieku, caur ko Viņš arī radījis pasauli.

Ebrejiem 1:1-2