Atklāsmes Grāmata.
Jāņa Atklāsmes Grāmata.
William Branham.Lasīt pilnu kontu...
Jēzus Kristus atklāsme.Atklāsmes Grāmata 1:1-3,
1 Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko Viņš, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu Savam kalpam Jānim,
2 kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību, visu, ko viņš redzējis.
3 Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.Šīs grāmatas rakstnieks (bet ne autors) ir svētais apustulis Jānis. Vēsturnieki ir vienisprātis, ka savas dzīves beidzamo daļu viņš dzīvoja Efezā, tomēr laikā, kad tika uzrakstīta šī grāmata, viņš atradās Patmas salā. Tas nav Jāņa dzīvesstāsts, bet tā ir Jēzus Kristus Atklāsme turpmākajos draudzes periodos. Trešajā pantā tas ir nosaukts par “pravietojumu”, kas patiesībā tas arī ir.
Parasti šī grāmata tiek saukta par Jāņa Atklāsmes Grāmatu, taču tas nav precīzi. Tā ir Jēzus Kristus Atklāsme, kas tika dota Jānim priekš visu laikmetu kristiešiem. Tā vienīgā grāmata visā Bībelē, kuru, personiski parādoties rakstniekam, uzrakstīja pats Jēzus.
Tā ir Bībeles pēdējā grāmata, tomēr tā stāsta par Evaņģēlija plāna sākumu un beigām.
Un tā, atklāsmes grieķiskais vārds ir “apokalipse”, kas nozīmē “noņemt apsegu”. Šo apsega noņemšanu labi ilustrē piemērs, kad skulptors noņem apsegu no savas skulptūras, atklājot to skatītājam. Tā ir atklāšana jeb tā, kas reiz bija apslēpts, atsegšana. Lūk, šī atsegšana nav tikai Kristus Personas atklāšanās, bet tā ir ATKĀSME PAR DARBIEM, KO VIŅŠ DARĪS TURPMĀKAJOS SEPTIŅOS DRAUDZES PERIODOS. Nav iespējams pārvērtēt to svarīgumu, ko dod atklāsme caur Garu patiesam ticīgajam. Atklāsme jums nozīmē vairāk, nekā jūs varbūt izprotat. Es tagad nerunāju par jums un šo Atklāsmes Grāmatu. Es runāju par VISU atklāsmi; Draudzei tā ir ārkārtīgi svarīga.
Vai jūs atceraties Mateja Evaņģēlija 16. nodaļu, kurā Jēzus mācekļiem uzdeva šo jautājumu?:
“Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?” Viņi teica: “Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija; vēl citi: Jeremija, vai kāds no praviešiem.” Viņš uz tiem sacīja: “Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?” Tad Sīmanis Pēteris atbildot sacīja: “Tu esi Kristus, Dzīvā Dieva Dēls.” Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, Kas ir debesīs. Un Es tev saku, tu esi Pēteris, un uz šās klints Es uzcelšu Savu draudzi; un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Mateja 16:13-18Romas katoļi saka, ka draudze ir celta uz Pētera. Tāda izpratne ir patiešām miesīga. Kā gan Dievs būtu varējis celt Savu draudzi uz tik nepastāvīga cilvēka, kurš atteicās no Kunga Jēzus un turklāt, darot to, lādējās? Dievs nevar celt Savu draudzi ne uz viena cilvēka, kas ir dzimis grēkā. Un tā nebija kaut kāda tur klints, it kā Dievs tajā vietā būtu zemi padarījis svētu. Un nav arī tā, kā saka protestanti, ka draudze ir uzcelta uz Jēzus. Tā bija ATKLĀSME. Lasiet to, kā tas ir rakstīts: “Miesa un asinis tev to NEATKLĀJA, BET MANS TĒVS TO ATKLĀJA, un UZ ŠĪS KLINTS (UZ ATKLĀSMES) ES CELŠU SAVU DRAUDZI.” Draudze ir celta uz Atklāsmes, uz “Tā saka Tas Kungs”.
Kā gan Ābels zināja, kas ir jādara, lai pienestu Dievam pienācīgu upuri? Caur ticību viņš saņēma atklāsmi par asinīm. Kains nesaņēma šādu atklāsmi (kaut arī viņam bija bauslis), tāpēc viņš nespēja pienest pareizo upuri. Tieši atklāsme no Dieva izšķīra jautājumu un dāvāja Ābelam mūžīgo dzīvību. Lūk, jūs varat pieņemt to, ko saka jūsu mācītājs vai to ko māca seminārā, un, lai arī tas jums, iespējams, tiek pasniegts daiļrunīgi, tomēr jums nekad nebūs mūžīgās dzīvības līdz brīdim, kad Dievs jums atklās, ka Jēzus ir Kristus un ka tieši asinis ir tās, kas jūs attīra, un ka Dievs ir jūsu Glābējs. To paveic Garīgā atklāsme.
Un tā, es teicu, ka šī Atklāsmes Grāmata ir Jēzus atklāsme un atklāsme par to, ko Viņš dara draudzēs šajos septiņos periodos. Tā ir atklāsme, jo paši mācekļi nezināja šīs pierakstītās patiesības. Iepriekš tas viņiem nebija atklāts. Atcerieties, kā viņi atnāca pie Jēzus “Apustuļu Darbos” un Viņam jautāja: “Vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?” Bet Viņš sacīja: “Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus.” Šie ļaudis vēl aizvien domāja par Jēzu kā tādu, kuram pieder valstība uz zemes. Taču tā, ko Viņš grasījās celt, bija garīga valstība. Viņš pat nevarēja pateikt viņiem par Savu vietu šajā valstībā, jo Tēvs Viņam to nebija atklājis. Taču pēc Savas nāves un augšāmcelšanās, un tieši šajā Viņa kā starpnieka kalpošanas laikā, Viņš tagad var parādīt šajā Sevis paša atklāsmē Jānim, ko nozīmē un dara Viņa godība un klātbūtne draudzē.
Šajā atklāsmē Viņš pastāsta mums, kāds gals būs velnam. Viņš stāsta, ko Viņš izdarīs ar velnu, ka iemetīs viņu uguns jūrā. Viņš atklāj, kādas beigas gaida bezgožus, kas seko sātanam. Un sātans to neieredz.
Vai jūs kādreiz esat pamanījuši, kā sātans ienīst divas Bībeles grāmatas vairāk nekā pārējās? Caur liberālajiem teologiem un pseidozinātniekiem viņš vienmēr uzbrūk Pirmajai Mozus Grāmatai un Atklāsmes Grāmatai. Abās šajās grāmatās mēs atrodam sātana izcelsmi, viņa drausmīgos ceļus un viņa iznīcināšanu. Lūk, kāpēc viņš tām uzbrūk. Viņam ļoti nepatīk būt atmaskotam, bet šajās grāmatās atklājas, kas viņš ir patiesībā. Jēzus par sātanu sacīja: “Viņam nav daļas Manī, un Man nav daļas viņā.” Velns vēlētos pierādīt, ka tā tas nav; bet viņš nevar, tāpēc viņš dara visu iespējamo, lai iedragātu uzticību Vārdam. Taču, kad draudze netic sātanam, bet tic Vārda atklāsmei caur Garu, elles vārti viņu nevar uzvarēt.
Ja jums nav iebildumu, atļaujiet man izstāstīt piemēru no manas kalpošanas. Visi zina, ka šī dāvana, kas izpaužas manā dzīvē, ir pārdabiska. Tā ir dāvana, caur kuru Svētais Gars var atpazīt slimības un cilvēku siržu nodomus, un citas apslēptas lietas, kuras tikai Dievs var zināt, un atklāt to man. Es vēlētos, kaut jūs varētu pastāvēt man līdzās un redzētu cilvēku sejas brīdī, kad sātans zina, ka viņš tiks atmaskots. Redziet, es tagad nerunāju par cilvēkiem. Tas ir sātans, kas caur grēku, vienaldzību un slimību ir sagrābis viņu dzīves. Taču jums vajadzētu redzēt viņu sejas! Sātans zina, ka viņš tiks atmaskots, un cilvēku sejas pieņem visneparastākās izteiksmes. Sātans ir nobijies. Viņš zina, ka Dieva Gars teju, teju ļaus cilvēkiem ieraudzīt viņa darbus. Lūk, kāpēc viņš tik stipri neieredz šīs sapulces. Kad tiek nosaukti cilvēku vārdi un atklājas slimības, sātans to ienīst. Un tā, kas gan tas ir? Tā nav domu nolasīšana, tā nav telepātija, ne arī burvestība. Tā ir ATKLĀSME caur Svēto Garu. Tikai tādā veidā es to varu uzzināt. Protams, miesīgais prāts to nosauks par jebko, tikai ne par Svēto Garu.
Atļaujiet parādīt vēl vienu iemeslu, kāpēc sātans neieredz šo Grāmatu par Jēzus Kristus Atklāsmi draudzē. Viņš zina, ka Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos un ka Viņš nemainās. Viņš to zina labāk nekā deviņdesmit procenti teologu. Viņš zina - ja jau Dievs ir nemainīgs Savā būtībā, tad Dievs ir tikpat nemainīgs arī Savos ceļos. Tādejādi sātans pavisam droši zina, ka oriģinālā Vasarsvētku dienas draudze ar Dieva spēku (Marka Evaņģēlija 16. nodaļa darbībā) ir šī Patiesā Draudze, kuru Jēzus sauc par Savu. Viss pārējais ir viltojums, tādam tam ir jābūt.
Tagad atcerieties, lūk, ko: Kristus iekš Patiesās Draudzes - tas ir Apustuļu Grāmatas turpinājums. Bet Atklāsmes Grāmata parāda, kā šis antikrista gars ienāk draudzē un to samaitā, padarot to remdenu, formālu un bezspēcīgu. Tas atmasko sātanu, atklājot viņa darbus (mēģinājumus iznīcināt Dieva ļaudis un nomelnot Dieva Vārdu) līdz pat brīdim, kad viņš tiek iemests uguns jūrā. Viņš cīnās pret to. Viņš to nevar izturēt. Viņš zina - ja cilvēki saņems PATIESO ATKLĀSMI par PATIESO DRAUDZI un kas viņa ir, ko viņa pārstāv un ka VIŅA VAR DARĪT VĒL LIELĀKAS LIETAS - tad viņa būs neuzvarama armija. Ja viņi saņems patieso atklāsmi par šiem diviem gariem Kristīgās baznīcas ietvaros un caur Dieva Garu atpazīs un nepadosies antikrista garam, tad sātans viņas priekšā būs bezspēcīgs. Šodien viņš tiks sakauts tieši tāpat kā toreiz tajā tuksnesī, kad Kristus nepakļāvās visiem viņa pūliņiem iegūt pār Viņu varu. Jā, sātans ienīst atklāsmi. Bet mēs to mīlam. Ar patiesu atklāsmi mūsu dzīvē elles vārti nevar gūt pār mums virsroku, bet mēs gūsim virsroku pār tiem.
Atcerieties, šī vēstījuma sākumā es minēju, ka šī Grāmata, kuru mēs tagad pētām, ir īstenā paša Jēzus atklāsme draudzē un atklāsme par Viņa darbību nākamajos periodos. Pēc tam es minēju, ka tikai Svētais Gars var dāvāt mums atklāsmi, citādi mēs to nesaņemsim. Savienojot šīs divas domas, jūs ieraudzīsiet, ka ar parastu izpēti un pārdomām nepietiek, lai padarītu šo Grāmatu reālu. Tam būs vajadzīga Svētā Gara darbība. Tas nozīmē, ka šī Grāmata nevar tikt atvērta nevienam, izņemot īpašas kategorijas cilvēkus. Tam būs nepieciešama pravietiska izpratne. Tam būs nepieciešama spēja dzirdēt no Dieva. Tam būs nepieciešamas pārdabiskas instrukcijas; ne tikai būt studentam, kas salīdzina vienu pantu ar otru, kaut arī tas nav slikti. Taču, saskaroties ar noslēpumu, ir vajadzīga apmācība no Gara, pretējā gadījumā tas nekad nenoskaidrosies. Cik ļoti mums vajag dzirdēt no Dieva un atvērt mūsu sirdis, un kļūt piekāpīgiem Garam, lai dzirdētu un saprastu!
Kā es jau teicu, šī Grāmata (Atklāsmes Grāmata) ir Svēto Rakstu pilnīgs apkopojums. Pat Svēto Rakstu kanonā tā ir ielikta īstajā vietā - beigās. Tagad jūs saprotat, kāpēc tajā ir teikts, ka ikviens, kurš to lasa vai pat to klausās, ir svētīts. Tā ir Dieva atklāsme, kas jums dos varu pār velnu. Un jūs varat saprast, kāpēc būs nolādēti tie, kuri kaut ko tam pieliks vai no tā atņems. Tā tam ir jābūt, jo kurš gan var pielikt vai atņemt no Dieva pilnīgās atklāsmes un uzvarēt ienaidnieku? Tas ir tik vienkārši! Nav lielāka spēka par to, kāds ir Vārda atklāsmei. Redziet, trešajā pantā ir izteikta svētība tiem, kuri šai Grāmatai velta īpašu uzmanību. Es domāju, ka tas ir saistīts ar to paražu Vecajā Derībā, kad priesteri no rīta lasīja sanākušajiem Vārdu. Redziet, daudzi neprata lasīt, tāpēc priesterim vajadzēja lasīt viņiem priekšā. Kamēr vien tas bija Vārds, tur bija svētība. Un nebija svarīgi, vai to lasīja vai klausījās.
“Noliktais laiks ir tuvu.” Iepriekš laiks nebija tuvu. Pēc Dieva gudrības un plāna, šī varenā atklāsme nevarēja atnākt līdz šim brīdim (lai arī Dievam tā pilnībā bija zināma). Tādejādi mēs uzreiz apgūstam principu - katram periodam paredzētā Dieva atklāsme var atnākt tikai konkrētajā periodā un tikai konkrētā laikā. Paskatieties uz Izraēla vēsturi. Dieva atklāsme pie Mozus atnāca tikai konkrētā vēsturiskajā laikā; un pat vēl konkrētāk - tā atnāca tad, kad ļaudis sauca uz Dievu. Pats Jēzus atnāca, kad laiks bija piepildījies, Pats būdams pilnīgā Dieva Personības atklāsme. Un šajā periodā (Lāodikejā) Dieva atklāsme atnāks tai paredzētajā laikā. Tā nedz vilcināsies, nedz arī atnāks priekšlaicīgi. Padomājiet par to un esiet ļoti vērīgi, jo mēs šodien esam laika beigās.
Lasīt pilnu kontu...
Jēzus Kristus atklāsme.
Laulība un šķiršanās.
