Tām ir jābūt asinīm.

William Branham.

Lasīt pilnu kontu... Zīme.

2. Mozus 12:12-13.
12 Jo šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, Tas Kungs.
13 Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.

Un tā, pirmkārt, kas tad ir zīme? Tas ir vārds, kas tiek pielietots angliski runājošo vidū, jo īpaši šeit, Amerikā. Zīme ir... faktiski, vārdnīca saka, ka šī zīme ir apliecinājums. Tas ir apliecinājums, ka cena ir samaksāta, ka braukšanas maksa jeb cena (pieprasītā cena) ir samaksāta. Līdzīgi kā maksa par braukšanu vilcienā vai autobusā. Tu aizej un samaksā braukšanas maksu, un viņi iedod tev biļeti kā zīmi; un šo zīmi var izmantot tikai un vienīgi tajā dzelzceļa līnijā. Un tā ir zīme tai dzelzceļa kompānijai, ka tu esi samaksājis par braukšanu. Tā ir zīme, un tu nevari to pielietot kaut kur citur. Tā nebūs derīga nevienā citā dzelzceļa līnijā. Tā ir derīga tikai un vienīgi tajā līnijā. Un tā ir zīme.

Un tā, šeit (par ko mēs runājam un ar ko mēs sākām) Dievs saka Israēlam: “Jēra asinis lai ir jums zīme.” Israēla nokautais jērs bija zīme, kuru pieprasīja Jehova. Tām ir jābūt asinīm. Dievs noteica zīmi un iedeva to Israēlam, un nekāda cita zīme nedarbosies. Saprotat? Tā netiks atzīta.

Pasaulei tās ir kaut kādas muļķības, bet Dievam tas ir vienīgais veids. Šī zīme ir vienīgā lieta, ko Viņš pieprasa. Tai ir tur jābūt. Un tev nevar būt zīmes, kamēr nebūs samaksāta cena, tad tu esi šīs zīmes īpašnieks, kas dāvā tev tiesības uz brīvbiļeti: “Kur Es redzēšu asinis, Es paiešu jums garām.” Kāds tas ir laiks, kāda tā ir privilēģija zināt, ka tu nēsā sevī šo Caurlaidi. “Kad Es redzēšu asinis, Es paiešu jums garām.” Tā ir vienīgā lieta, ko Viņš atzīst. Nekas cits nevar ieņemt tā vietu, ne aizvietotājs, ne ticības mācība, nekas cits, ir vajadzīga tieši tā. Dievs pateica: “Tas ir vienīgais, ko Es redzēšu.” Nebija nozīmes, cik viņi bija taisni, cik viņi bija labi, cik ļoti viņi bija izglītoti, kā viņi bija apģērbušies, nozīme bija tikai zīmei. “Kad Es redzēšu zīmi, Es paiešu jums garām.” Asinis bija apliecinājums tam, ka Jehovas prasības bija piepildītas, ka tas bija izdarīts. Asinis bija kā zīme. Asinis bija zīme. Saprotat? Dzīvība, kas...

Dievs bija pateicis, ka “tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirsi”. Un tad aizvietojošā dzīvība tika ņemta ticīgā dzīvības vietā. Dievs žēlastībā pieņēma aizvietotāju apgānīta cilvēka dzīvības vietā. Kad Viņa bērns bija apgānījis sevi ar neticēšanas Vārdam grēku, Dievs, bagāts būdams žēlastībā, noteica aizvietotāju, un tas bija: kādam bija jānomirst tā cilvēka vietā. Nekas cits nedarbojās.

Lūk, kāpēc nenostrādāja Kaina āboli un persiki, un tālāk. Tai bija jābūt dzīvībai, kurā bija asinis, un dzīvība izgāja no upura, un tagad asinis bija zīme, ka ir izpildīta Dieva kārtība. Un tā, ko pieprasīja Dievs? - Dzīvību, un asinis parādīja, ka dzīvība ir aizgājusi. Lūk, asinis bija tā zīme, ka bija atdota dzīvība, ka kāds ir nomiris; Dieva prasība, ka bija atdota dzīvība un bija izlietas asinis. Un asinis bija zīme, ka dzīvība ir aizgājusi. Dzīvnieka dzīvība, kurai, kā teica Dievs, bija jātiek paņemtai, bija. Asinis apzīmēja zīmi. Saprotat?

Ar šo zīmi ticīgais pielūdzējs bija identificējies ar upuri. Lūk, es negribu pārāk ilgi kavēties pie šiem citātiem, par kuriem varētu novadīt veselu dievkalpojumu, par katru no tiem. Bet es vēlos šeit uz brītiņu apstāties, lai izteiktu to, ka ticīgajam bija jābūt identificētam ar viņa upuri. Saprotat? Ja tas ir vienkārši kaut kāds upuris, kuru pienes kaut kur tur... Viņš to pienesa, taču viņam ar to vajadzēja identificēties, vaļsirdīgi. Sākumā viņam bija jāuzliek tam savas rokas, lai identificētu sevi ar savu upuri. Un pēc tam asinis tika novietotas tur, kur viņš varēja stāvēt zem asinīm. Asinīm bija jābūt virs viņa, un tā bija zīme, ka viņš, vainīgais, bija sevi identificējis, un tas bija pierādījums, ka nevainīgs aizvietotājs bija ieņēmis viņa vietu.

Cik brīnišķīga aina! Ak, izpirktais! Redziet, taisnīgums bija izpildīts un... tas, ko pieprasīja Dieva svētais taisnīgums, bija piepildīts. Dievs sacīja: “Tagad Es pieprasu tavu dzīvību,” kad tā dzīvība bija grēkojusi. Tad tās vietu ieņēma nevainīgs aizvietotājs. Tās bija dzīvnieka asinis, nevis ābols, persiks. Tam vajadzētu padarīt čūskas sēklu [dzimumu] pilnīgi saprotamu katram; ka tās bija asinis, un šīs asinis, kas nevarēja iztecēt no augļiem, iztecēja no nevainīga aizvietotāja. Dzīvība bija izgājusi, ieņēmusi viņa vietu, un asinis simbolizēja, ka dzīvnieks bija nomiris, un asinis ir izlietas.

Un pielūdzējs, piemērojot sev asinis, rādīja, ka viņš bija identificējies ar izpirkšanu, tāpēc ka viņš bija identificējies ar upuri, savienodamies ar to, un asinis bija kā zīme. Cik brīnišķīgi! Kāda aina! Tā ir nevainojama līdzība uz Kristu. Pilnīgi precīzi, ticīgais, kas šodien stāv zem izlietajām Asinīm, identificēdams sevi ar Upuri. Pilnīgāk vairs nevar būt! Un kā Kristus, un nevis dzīvnieks... Redziet, dzīvnieks mira, taču tas bija... Visnevainīgākais dzīvnieks, kāds mums ir, manuprāt, tas ir jēriņš. Kad Dievs gribēja identificēt Jēzu Kristu, Viņš identificēja Viņu kā jēru. Un, kad Viņš gribēja identificēt Sevi, Viņš identificēja Sevi kā putnu, kā balodi. Balodis ir visnevainīgākais un tīrākais no visiem putniem, bet jērs ir visnevainīgākais un šķīstākais no visiem dzīvniekiem.

Tāpēc, redziet, kad... Jānis kristīja Jēzu, un Bībelē ir teikts: “Un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.” Tādējādi, ja tas būtu bijis... ja tas būtu bijis vilks vai ja tas būtu bijis kāds cits dzīvnieks, baloža daba nevarētu savienoties ar vilka dabu. Baloža daba nespētu savienoties arī ar citu dzīvnieku dabu, tikai ar jēru. Un šīs divas dabas satikās. Tās varēja sadzīvot viena ar otru.

Un tā, vai redzat iepriekšnolemtību? Tas bija jērs, kad Viņš tur atnāca. Saprotat? Redziet, tas bija jērs, kad to atnesa. Tas bija jērs. Viņš bija dzimis kā jērs. Viņš auga kā jērs. Saprotat? Un tāpēc tikai tāds ir īstais Gars, kas var pieņemt Vārdu, kas var pieņemt Kristu. Visi pārējie mēģinās, viņi mēģināja To dabūt un apsēdināt Dieva Garu uz vilka, redziet, uz dusmīga, ļauna un nelietīga. Viņš tur nepaliks. Svētais Gars vienkārši aizlido prom. Viņš tur nepaliks.

Kā būtu, ja tas balodis būtu nolaidies, bet jēra vietā tur būtu kāds cits dzīvnieks? Tas ātri paceltos gaisā un atgrieztos atpakaļ. Taču, kad tas atrada tādu dabu, ar kuru tas harmonizēja, tie vienkārši kļuva par vienu. Un pēc tam balodis veda jēru. Un ievērojiet, tas veda jēru uz nokaušanu. Lūk, jērs bija paklausīgs balodim. Saprotat? Nebija nozīmes, kurp tas veda, tas vēlējās iet.

Interesanti, vai šodien, kad Dievs mūs ved pie pilnīgas atdošanās un tādas dzīves, kas ir kalpošana Viņam, interesanti, vai mūsu gars reizēm nesaceļas, it kā parādot, ka... Interesanti, vai mēs esam jēri. Saprotat? Jērs ir padevīgs.
Jērs ziedojas, viņš nepieprasa savējo. Jūs varat to noguldīt uz zemes un nocirpt tam vilnu (nekā vairāk viņam nav), viņš nekad neko par to neteiks, vienkārši ziedo visu, kas tam pieder. Tāds ir jērs. Viņš atdod visu, atdod pilnīgi visu, sevi pašu un visu, kas viņš ir. Tieši tāds ir īsts kristietis. Ja viņi ir... viņi ziedojas, nerūpējoties par šīs pasaules lietām, bet atdod Dievam visu, kas viņiem ir.

Un, lūk, tas bija nevainojams jērs, tas bija Kristus. Un toreiz caur tā jēra izlietajām asinīm (fiziskā jēra Ēģiptē) tika piemērotas asinis, un tas bija kā zīme. Tādā gadījumā, ko tad simbolizētu šī jēra jēra asinis? - Zīmi, ka mēs esam miruši sev un identificēti ar mūsu upuri. Tad jērs un asinis, un tas cilvēks kļūst savstarpēji identificēti - upuris un ticīgais. Redziet, savā dzīvē tu tiec identificēts caur tavu upuri. Tas padara tevi par to, kas tu esi.

Toreiz asinis bija zīme jeb apliecinājums. Asinis apliecināja, ka pielūdzējs bija nokāvis jēru, pieņēmis šo jēru un un piemērojis sev zīmi, ka viņam nav kauns. Viņam bija vienalga, kas to redzēja. Viņš gribēja, lai to redz katrs. Un tas tika nolikts tādā vietā, ka to zīmi varēja redzēt katrs garāmgājējs. Redziet, daudzi cilvēki grib būt kristieši, bet viņiem... viņiem patīk to darīt slepus, lai neviens, tie biedri, ar kuriem viņi ir kopā, nezinātu, ka viņi ir kristieši. Daži no viņiem domā: “Nu, paklausies, es gribu būt kristietis, taču es negribu, lai to zina tāds un tāds.” Redzat? Nu, saprotiet, tā nav kristietība. Kristietībai ir jādemonstrē sava Zīme, saprotiet, atklāti, sabiedriskajā dzīvē, darbavietā, uz ielas, kad visapkārt ir problēmas, jebkas, draudzē, it visur. Asinis ir tā zīme, un zīme ir jāuzliek, saprotiet, vai arī (ja tas tā nebūs) pat derība nebūs efektīva.

Asinis bija zīme jeb apliecinājums, apliecinot, ka tas cilvēks bija izpirkts. Un tā, skatieties, viņiem bija... viņi bija izpirkti, pirms vēl kaut kas vispār bija noticis. Ticībā viņi uzzieda šīs asinis. Redziet, pirms tas faktiski notika, asinis tika uzliktas ticībā, ticot, ka tas notiks. Saprotat? Jau sākumā, pirms Dieva dusmas pārstaigāja zemi, asinīm bija jātiek uzliktām. Kad dusmas jau bija nonākušas, tad jau bija par vēlu.
Un šeit mums ir dziļa pamācība, kas varbūt varētu... Acumirkli. Paskatieties: pirms tas notiek, jo tuvojas laiks, kad Asinis uzlikt vairs nebūs iespējams.

Jērs tika nokauts vakara laikā pēc tam, kad tas bija glabāts līdz četrpadsmitajai dienai. Un tad, vakara laikā, jērs tika nokauts, un asinis tika uzziestas. Vai jūs to sapratāt? Zīme neparādījās līdz pat vakara laikam.

Un šis ir vakara laiks tam periodam, kurā mēs dzīvojam. Tas ir vakara laiks draudzei. Tas ir vakara laiks man. Tas ir mana vēstījuma vakara laiks. Es mirstu. Es dodos. Es dodos prom Evaņģēlija vakara laikā. Un mēs esam izgājuši cauri taisnošanai un pārējam, bet šis ir tas laiks, kad ir jātiek uzliktai Zīmei. Pagājušajā svētdienā es jums pateicu, ka es gribu ar jums par kaut ko parunāt - te nu tas ir. Tas ir laiks, kad jūs... jūs vienkārši nevarat ar To spēlēties. Tas ir jāizdara. Ja tas vispār tiks izdarīts, tad tas ir jāizdara tagad. Tāpēc ka mēs redzam, ka Dieva dusmas ir teju vai gatavas pārstaigāt zemi, un viss, kas neatrodas zem tās Zīmes, aizies bojā. Bet tu identificējies ar Asinīm, tas ir tavs apliecinājums.

Lasīt pilnu kontu... Zīme.

Viņš ir mūsu grēku izlīdzināšana: ne tikai mūsu vien, bet arī visas pasaules.

1 Jāņa 2:2